Āfrika, Zviedrija vai Padomju vara?

Tagadējā Latvija — buržuāzijas diktatūra. Tiem, kas par to šaubās, pēc iespējas ātrāk vajadzētu noņemt no sevis ideālistiskās pasaules uzskata rozā brilles un, lai cik sāpīgs tas arī nebūtu, jāraugās uz pasauli no zinātniskā viedokļa.

Visi pamata ražošanas līdzekļi un finanšu instrumenti pieder lielajam kapitālam, kas ar to palīdzību (un to aizstāvībai) īsteno valsts varu. Un, tā kā valdošā šķira nesaskaras ar tās politisko pretdarbību no strādājošā vairākuma puses, tā sāk kļūt ļoti nekaunīga. Un nav pārsteidzoši, ka šādi paziņojumi parādās no biznesa puses:

«Latvijā ir izveidojusies situācija, kad bezdarbnieku skaits ir strauji pieaudzis, taču viņiem nav motivācijas meklēt jaunu darbu, jo viņi saņem pabalstus no valsts»,  — sacīja kapitālists Andris Bite telekanāla RigaTV24 raidījumā.

Tālāk viņš arī atzīmēja, ka viņa uzņēmumā ir vakances, taču Latvijas iedzīvotājiem nav vēlēšanās strādāt. «Nedēļas laikā pie mums ieradās tikai divi cilvēki, no kuriem neviens nepalika strādāt…» Interesanti, vai viņš nemēģināja paaugstināt algas?

«Tagad mēs vēlamies dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt — kā Āfrikā».

Rodas jautājums: vai jums ir priekšstats par šī pabalsta lielumu un ilgumu? Jo pateicoties jūsu buržuāziskajiem deputātiem, pabalstu saņemšanas periods tika samazināts līdz astoņiem mēnešiem, kā arī samazinājās izmaksu summa. Kādēļ? Lai varētu iegādāties darbaspēku par vēl izdevīgāku cenu, nevis tā patiesajā vērtībā. Neviens pasaules kapitālists nemaksās pilnu darbaspēka maksu, kamēr viņam tas netiks likts — tā ir darba un kapitāla pretrunu būtība. Jo zemākas būs «darbaspēka» preces iegādes izmaksas, jo lielāku peļņu gūs kapitālists. Un tikai šīs preces pārdevēji — strādnieki — spēj likt viņam maksāt vairāk. Šim nolūkam viņiem ir dotas plašas arodbiedrību tiesības (piemēram, Latvijā ir aizliegts darbinieku atlaist bez arodbiedrības piekrišanas!), kā arī tiesības streikot.

Izskatām šo putru tālāk. Kāpēc izskanēja salīdzinājums ar Āfriku? Tur visi ir slinki vai otrādi — strādīgi? Var pieņemt, ka, ja tiek veikts salīdzinājums ar Zviedrijas dzīves līmeni (domājams, ka tas ir augsts), tad tiek apgalvots, ka Āfrikas strādnieki ir pilnīgi dīkdieņi…

Daži piemēri, kā kapitāls cīnās ar darbaspēka kustību Āfrikā

Dimantu griešanas un pulēšanas nozares darba devēji 25. jūnijā Botsvānā samazināja vairāk nekā 277 darba vietas (Yerushalmi Brothers Diamonds, Motiganz Botswana, Dalumi Diamonds, Leo Schachter Diamonds and Signet Jewellers).

29. jūnijā 163 Nycil Nigeria strādnieki ieradās rūpnīcā un atklāja, ka ieeja tika slēgta. Kopš tā laika viņi stāv piketā blakus uzņēmuma rūpnīcas telpām Lagosā. Solidaritātes atbalstā viņiem pievienojās klāt arī citi darbinieki. Tas ir lokauts, kura mērķis ir izraisīt spiedienu uz arodbiedrībām.

6. maijā Svatīnī vairāk nekā 18 tūkstoši tekstilrūpniecības un šuvējrūpniecības darbinieku nesaņēma algu pēc karantīnas izsludināšanas.

Šie ir tikai daži gadījumi, kad kapitāls un tā paklausīgās valdības īsteno spiedienu uz darbiniekiem, pasliktinot un tā viņu smago situāciju.

Ikvienam apzinīgajam strādniekam ir skaidrs, ka tikai strādnieku patiesā vara izglābs darbaspēku no kapitāla ekspluatācijas. Strādājošajiem «savas buržuāzijas» nevajadzētu būt! Un nav svarīgi, kādas tieši — latviešu, amerikāņu vai eiropiešu. Ir strādnieku šķiras objektīvās intereses, kuras būtu jāatzīst un par kurām ir jācīnās.

Un tikai tad uzvara nebūs aiz kalniem.

Ogļrači Āfrikā