Destaļinizācijas panākumi Latvijā

Jebkura ideoloģija ar prievārdiem «anti» un «de» ir ļoti viegli saprotama un īstenojama. Nav nekas jāizgudro, nav jāstudē ne filozofija, ne politiskā ekonomika vai citas garlaicīgas zinātnes — pietiek taču ar vienkāršu noliegšanu. Ņemam kādu iepriekš izstrādāto ideoloģiju, pievienojam prievārdu «anti», jeb «pret» un darām visu pretēji. Tas ir vienkāršs un efektīvs paņēmiens, viegli izpildāms un pieejams plašam īstenotāju lokam.

Piemēram, padomju ideoloģija izvirzīja sabiedrības prioritāti pār personīgo. Pašreizējā pretpadomju ideoloģija to viegli apgāž, pārvēršot par personības prioritāti pār sabiedrību. Taisnība, tad nāksies apkarot noziedzību un korupciju valdošajās institūcijās. Taču kāda tam saistība ar ideoloģiju, vai ne?

Vai ņemsim sociālistisko samaksas principu «kas nestrādā, tam nebūs ēst». Attiecīgi mūsdienās tas darbojas pretējā virzienā, un nemaz nav jābrīnās, kāpēc kādam zemā līmeņa ierēdnim ir tik lieli ienākumi, bet cītīgi un smagi strādājošie dažreiz dzīvo uz nabadzības robežas.

Novecojušo padomju tautu draudzību ir absolūti nepieciešams arī nolikt kājām gaisā, aizstājot to ar vienas etniskās grupas prioritāti visur, kur vien var, un tad liekulīgi vaimanāt par «sašķelto sabiedrību» un «integrēšanas nepieciešamību».

Šo sarakstu var ilgi turpināt, bet vēlētos apstāties pie tā galvenā faktora, kas nosaka cilvēka būtību un valsts stabilitāti kopumā, proti: par materiālo ražošanu. Jāatzīst, ka arī šeit mūsu varas pārstāvji veiksmīgi izmanto šo metodi, darot visu gluži pretēji tam, ko reiz darīja brutāls totalitārais režīms. Kā piemēru minēsim asiņainā tirāna un tautas iznīcinātāja Staļina runu bolševiku partijas 1933. gada janvāra plenārsēdē par pirmās piecgades rezultātiem. Salīdzināsim pa punktiem tās piecgades sasniegumus ar to, ko mūsu humānā demokrātiskā vara ir paveikusi, stingri sekojot destaļinizācijas ceļam.

Ko teica Staļins 1933. gadāKo var teikt mūsdienu Latvijas anti-Staļins
Jāzeps Visariona dēls Staļins uz tribines ārkārtējā VIII Vissavienības kongresā (1936. gada novembris)Mūsdienu Latvijas Anti-Staļina savācējs tēls
Mums nebija dzelzs metalurģijas, kas ir valsts industrializācijas pamats. Mums tā tagad ir.Mums bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visā Baltijā — «Liepājas Metalurgs». Mums tās vairs nav.
Mums nebija traktoru nozares. Mums tā tagad ir.Mums bija milzīga un moderna tirdzniecības un zvejas flote. Mums tās vairs nav.
Mums nebija automobiļu ražošanas nozares. Mums tā tagad ir.Mums bija auto rūpnīca «Rīgas Autobusu Fabrika». Mums tās vairs nav.
Mums nebija darbmašīnu ražošanas nozares. Mums tā tagad ir.Mums bija rūpnīca «Stankonormale». Mums tās vairs nav.
Mums nebija nopietnas un modernas ķīmiskās rūpniecības. Mums tā tagad ir.Mums bija Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca Ļeņina komsomola vārdā. Mums tās vairs nav.
Mums nebija īstas un nopietnas mūsdienu lauksaimniecības tehnikas ražošanas nozares. Mums tā tagad ir.Mums bija «Rīgaseļmaš» rūpnīca, kas 1986. gadā ražoja 27,7 tūkst. lauksaimniecības mašīnu. Šodien paliek tikai mazs privātais uzņēmums.
Mums nebija aviācijas nozares. Mums tā tagad ir.Mums bija slavenā Rīgas Aviācijas universitāte. Mums tās vairs nav.
Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu mēs bijām pēdējā vietā. Tagad esam ierindojušies vienā no pirmajām vietām.Attiecībā uz elektroenerģijas cenām mēs bijām pēdējā vietā Eiropā. Tagad esam ierindojušies vienā no pirmajām vietām.
Pēc naftas produktu un ogļu ražošanas mēs bijām pēdējā vietā. Tagad esam ieņēmuši vienu no pirmajām vietām.Pēc gāzes cenām iedzīvotājiem mēs bijām vienā no pēdējām vietām. Tagad esam virzījušies tālu uz priekšu un turpinām paaugstināt degvielas un enerģijas cenas.
Mums bija vienīga ogļmetalurģijas bāze Ukrainā, ar kura pārvaldīšanu tikko tikām galā. Mēs esam sasnieguši to, ka ne tikai uzlabojām šo bāzi, bet arī esam izveidojuši jaunu ogļmetalurģijas bāzi Austrumos, kas ir mūsu valsts lepnums.Mums bija vadošā mašīnbūves ražošana, lielākais elektrisko vilcienu, dīzeļvilcienu un tramvaju ražotājs PSRS — «Rīgas vagonbūves rūpnīca». Mēs esam sasnieguši to, ka rūpnīca bankrotēja, un mēs pērkam vilcienus un tramvajus ārzemēs.
Mums bija tikai viena tekstilrūpniecības bāze — mūsu valsts ziemeļos. Mēs esam sasnieguši, ka drīzumā būs divas jaunas tekstilrūpniecības bāzes — Centrālāzijā un Rietumsibīrijā.Mums bija milzīgs galantērijas kombināts «Lauma», kokvilnas ražošanas fabrika «Rīgas manufaktūra». Tie tagad ir mazi uzņēmumi. Mums bija «Juglas manufaktūra», «Rīgas audums», «Rīgas adītājs», «Rīgas tekstils», «Sarkanais rīts». Tie ir likvidēti, tāpat kā daudzi citi tekstilrūpniecības uzņēmumi.
Un mēs ne tikai esam izveidojuši šīs jaunās, lielās nozares, bet uztaisījām tās tādā mērogā un tādos apmēros, kādi Eiropas rūpniecībai liks nobālēt.Un mēs ne tikai esam iznīcinājuši mūsu uzņēmumus un veselas nozares, bet atbrīvojām vietu Eiropas rūpniecības attīstībai, nododot konkurentiem savas zemes vadības grožus.

Tātad, mums viss forši sanāk. Visi nepieciešamie ceļi attīstībai un progresam jau sen ir bijuši atklāti. Mums paliek tikai darīt pretējo, lai kļūtu par brīvu, demokrātisku un augsti attīstītu modernas pasaules valsti.