Par izglītības jautājumu Latvijā

Latvijas valdība nolēma pilnīgi likvidēt izglītību krievu skolās. Šis lēmums izsauc plašu neapmierinātību tautā. Desmitiem tūkstošiem cilvēku ir gatavi iziet uz ielām ar prasību atjaunot krievu izglītību.

Latvijas iedzīvotājiem ir jāmācās dzimtajā valodā! Turklāt šīs tiesības ir nostiprinātas starptautiskā dokumentā — Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību1, kas, cita starpā, nosaka, ka Latvija «atturas no tādas politikas vai darbības, kas asimilētu nacionālo minoritāšu personas pret to gribu, un aizsargā šādas personas no jebkādas darbības, kuru mērķis būtu šāda asimilācija». Latvija arī «apņemas veicināt tādu apstākļu radīšanu» krievu iedzīvotājiem, «kuri saglabātu un attīstītu to kultūru, sargātu to identitātes būtiskos elementus, tas ir, to reliģiju, valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu». Klasiskā izglītība krievu valodā arī pieder kultūras mantojumam.

Tādās valstīs kā Somija, Šveice, Luksemburga, Malta un Īrija pastāv vairākas valsts valodas, bet Beļģijā vācu valodai ir valsts valodas statuss neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda mazāk nekā vienam procentam Beļģijas iedzīvotāju.

Kāpēc tad Latvijā, kur dzīvo divas lielas etniskās kopības: latvieši un krievi, kur vairākums iedzīvotāju zina gan latviešu, gan krievu valodu, krievi tiek represēti no valsts puses? Atbilde gan ir skaidri saprotama: tāpēc, ka tas ir izdevīgi valdošām ierindām. Viņi runā par «latviešu valodas saglabāšanu», taču vadās ar kaut ko pavisam citu. Viņu īstā motivācija ir tieksme pēc vieglas personīgās peļņas un savas tagadējās varas saglabāšana.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem2 ap 25% Latvijas iedzīvotāju atrodas uz nabadzības robežas, bet valdība, uzpūšot mākslīgu konfrontāciju starp divām tautībām, veikli manipulējot ar pilsoņu uzticību, turpina sistemātisku tautas aplaupīšanu. Atzīmēsim tikai dažus faktus. Viens brauciens sabiedriskajā transportā Rīgā maksā 1,15 vai 2 eiro, bet pašizmaksas sastāda mazāk nekā 40 centus. Peļņu saņem vairākas firmas, kurām maksā kā pasūtītā darba izpildītājiem. Kad degvielas cenas starptautiskā mērogā pazeminās, degviela kļūst dārgāka gala patērētājiem. Šāda dīvaina «likumsakarība» tiek sasniegta ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Gāzes cenu arī pastāvīgi paaugstina. Cenas uz atsevišķiem pārtikas produktiem (piemēram, uz sviestu un sieru) paaugstināja vairākkārt. Siers ir kļuvis dārgāks par gaļu. Pirms dažiem gadiem tika ieviests aplams zemes nodoklis, uz kura pamata parastu daudzdzīvokļu māju iemītnieki tagad maksā tiem, kam pirms simts gadiem it kā esot bijis dārziņš tajā vietā, kur pašlaik ir uzbūvēts šis nams.

Tātad, mēs redzam, ka «tautas ievēlētā» valdība neaizstāv tautas intereses, bet gan otrādi. Varas pārstāvji strādā sevis dēļ, ievērojot savas personīgas intereses. Šāda valdība apgrūtinoši «karājas» virs sabiedrības un, novirzot tās uzmanību nacionālajam jautājumam, bezkaunīgi un nesodāmi izsūc tai pēdējās asinis. Priekš kam tad mums tāda valdība?

1Strasbūra, 1996. gads, ratificēta Latvijā 2005. gada 27. maijā
2Eiropas Komisijas dati