Rīgas cirka direktors

Aleksandrs Mlokits

Mūsdienu historiogrāfija cenšas izdzēst no cilvēku atmiņas visu par padomju perioda sasniegumiem. Pat Rīgas cirks šajā ziņā nav kļuvis par izņēmumu. Oficiālajā Rīgas cirka mājaslapā par tā vēsturi padomju laikā varam lasīt tikai nedaudzas rindiņas. Tās autori piemin vienīgi to, kā «Padomju armija okupēja Latviju,» bet nav pacentušies pieminēt neko par mūsu cirka trupas panākumiem, kura tieši padomju laikos ar saviem priekšnesumiem bija ne tikai slavena visā PSRS, bet uzstājās ar viesizrādēm tālu ārpus tās — Mongolijā, Bulgārijā un pat Grieķijā!

Nav pārsteigums, ka aizmirstībai nodots pat ilggadējā Rīgas cirka direktora (1964.—1980. g.) Aleksandra Mlokita vārds, kaut arī tieši viņam pieder vislielākie nopelni brīnišķīgā cirka trupas kolektīva izveidē, uzturēšanā un sasniegumos. Laikabiedri savās atmiņās viņu raksturo kā inteliģentu, kārtīgu un pieticīgu cilvēku, īstenu darbarūķi, kurš ar savu darbu godam ieguvis nopelniem bagātā Latvijas PSR kultūras darbinieka nosaukumu un ne tikai atdevis ilgus savas dzīves gadus mierīgam un radošam darbam, bet arī izgājis smagos Lielā Tēvijas kara ceļus frontē, kur izpelnījies leitnanta pakāpi.

1941. gada 22. jūnijā ostas strādnieka dēls, komjaunietis Mlokits nevilcinoties stājās Padomju Latvijas aizstāvju rindās 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, kur pavadīja visu kara laiku, piedalījās kaujās pie Maskavas un Starajas Rusas, kā arī savas dzimtās Latvijas atbrīvošanā no vācu fašistiskajiem iebrucējiem kaujās pie Aiviekstes un Vietalvas ne reizi varenam komsorgam bija jācēl kaujā savi karavīri, izpelnoties I un II pakāpes Lielā Tēvijas kara ordeņus un medaļu «Par drošsirdību.»

No apbalvojuma lapas:

1944. gada 14. janvārī, pildot kaujas uzdevumu,biedrs Mlokits ar kliedzieniem «Par Dzimteni!», «Par Staļinu!», «Aiziet!» ar otro rotu izrāvās pirmais un izrādīja lielu vīrišķību un varonību. Kaujā pie Manokovas ciema viņš atradās pašā atbildīgākajā postenī un laikā no 10:00 līdz 18:00 atvairīja 12 tanku un kājnieku uzbrukumus pēc kārtas, piesaucot visu komjaunatnes un nepartijas sastāvu spēcīgai cīņai, gaidot palīdzību. Biedrs Mlokits pašrocīgi ar rokas ložmetēju šajā kaujā nogalināja 18 vācu karavīrus un virsniekus.

Uzvaru Aleksandrs Mlokits sagaidīja Rīgā, bet demobilizējās 1947. gadā. Savu pulka biedru rindās viņš pēc kara ar entuziasmu ķērās pie savas dzimtās zemes atjaunošanas.

I. Burlaks

A. Mlokita apbalvojuma lapa