Četras Latvijas valdošās šķiras īpašības

Jebkuras valsts tēlu nosaka tās valdošā šķira. Tā veido sabiedrības apziņu, izmantojot sabiedriskos medijus, kuri tai pieder. Tā izvēlas un ieceļ visu vadītāju un birokrātu slāni. Tā organizē un finansē partijas un liek priekšā elektorātam vēlēšanās tikai tos kandidātus, kuri izpildīs tās gribu. Šajā šķirā arī ir dažādi konkurējoši grupējumi. Bet visus tos apvieno viena lieta: tiekšanās saglabāt esošo valsts sistēmu. Centīsimies apstrahēties no atšķirībām un noteikt kopīgās īpašības, kuras apvieno jau sen mums zināmo cilvēku grupu, kura jau gandrīz 30 gadus grūstoties, lamājoties, periodiski aprījot cits citu, dažreiz uz laiku slēdzot mieru, pārejot no vienas partijas uz otru, sadalot amatus un īpašumu, pārvalda mūsdienu Latviju. Un pamēģināsim nevis izdarīt momentuzņēmumu, bet paskatīties uz attīstības dinamiku un esošām tendencēm nākotnē. Vēl būtu labi modelēt stresa testu, iedomāties, kas ar mums notiks, ja vairāk vai mazāk mierīga mūsu sabiedrības kustība nezināmā nākotnē mazliet novirzīsies no normālajiem parametriem.

Tātad, kādas īpašības raksturo Latvijas valdošo šķiru?

Pirmkārt, tā ir buržuāziskā

Šī ir tās pamata definīcija. Uz šī ir būvēta visa mūsdienu sistēma. Milzīgu daļu no produkta, kuru ražo visa sabiedrība, piesavina mazskaitlīgs virsslānis. Ir likumīgi un morāli pieņemami, ka cilvēks ekspluatē cilvēku. Kapitālistiskie likumi, kuri jautri un ar dziesmām ielauzās Latvijas ekonomikā gandrīz pirms 30 gadiem, turpina savu darbību un nelokāmi lauž savu ceļu. Kļūst šaurāka un arvien mazāk pieejama sociālā sfēra. Tā arvien vairāk pieprasa naudu no cilvēka. Kļūst sliktāki algotu strādnieku darba apstākļi. Pieaug komunālo pakalpojumu maksa. Būtu pareizāk pateikt, protams, ka tos sašaurina, padara mazāk pieejamus un pasliktina tieši valdošā šķira — kolektīvais kapitālists, kura galvenais mērķis ir peļņas gūšana. Maksimālās peļņas minimālajā laikā. Slepenā un oficiālā inflācija ātri apēd nomināli augošas algas un pensijas. Šīs tendences, kuras klasiķi jau sen precīzi aprakstījuši, bez šaubām, turpināsies. Kapitāls vienmēr centies palielināt sevi un neapstājas nekādā gadījumā, ne tikai 300% peļņas dēļ, bet arī, kad apdraudēta viņa paša pastāvēšana.

Stresa tests

Un tādi draudi pastāv. Pirmkārt, tie ir vienkāršas cikliskās krīzes, kuras piemīt kapitālistiskai sitēmai. Priekšpēdējo mēs pārdzīvojām 2008. gadā un pārdzīvojām diezgan sāpīgi, ar lielām pūlēm atjaunojot pat ne visus rādītājus. Tieši tajā laikā, kad paredzēja marksisma klasiķi, notika kārtējā krīze. Šoreiz tā sakrita ar pasaules pandēmiju un breksitu. Sociālās spriedzes drošības vārsts, kurš pārmērīgo spiedienu nolaida Eiropas virzienā, ir pievērts ciet. Žēlestības dāvaniņas no Eiropas, ar kurām tika piebarots hroniskais budžeta deficīts, samazinās. Ilgstošas pasaules ekonomikas recesijas gadījumā Latvijai draud sociālais sprādziens.

Otrkārt, tā ir perifērija, atkarīga no ārējiem spēlētājiem.

Deklarētā Latvijas neatkarība pastāv tikai formāli. Faktiski kā eirozonas un ES dalībvalstij Latvijai nav pilnvērtīgas nacionālās suverenitātes. Monetāro politiku tai diktē Eiropas Centrālā bakna. Pat savu budžetu valdība nevar izveidot bez riska saņemt naudas sodu no Eirokomisijas. Tā ir spiesta izpildīt nevis savas tautas, bet ārvalstu kapitāla gribu. Pat vada valdību šodien ASV pilsonis. Latviju ielaida bagātāko valstu klubā, ne lai to iepriecinātu, bet lai izmantotu to saviem mērķiem. Žēlestības dāvaniņas saņemoša nabadzīga radinieka stāvoklis var kādam būt patīkams, citam — pazemojošs. Taču būtība nav sajūtās, tā slēpjas valsts pamata interesēs. Ko pazaudējis, piemēram, latviešu puisis Irākā vai Afganistānā? Bija jāpiedalās to okupācijā, kuras dēļ nomira simti tūkstošu cilvēku un tika izveidoti radikālie islamistu grupējumi. Kāpēc vajag saasināt attiecības ar savu kaimiņu un lielāko tirdzniecības partneri? Tomēr Latvija stāv pirmajās rindās jebkurā pretkrievijas kampaņā. Bet vislielāko postījumu šī atkarība nodara valsts ekonomikai.

Privatizācija tika veikta ārzemju, trimdas, latviešu interesēs, uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, kas izraisīja sevišķi asu sociālo problēmu denacionalizēto māju iedzīvotājiem. Veselas Latvijas rūpniecības nozares tika pilnīgi vai daļēji iznīcinātas, lai izdabātu ārzemju konkurentiem. Lielākā daļa banku valstī šodien pieder ārzemniekiem, kuri saņem peļņu, ko nopelnīja ar darbu Latvijas iedzīvotāji. Peļņa tiek izvesta arī no citām Latvijas ekonomikas nozarēm. Mūsu lielākie uzņēmumi, kuri maksā nodokļus, pieder ārzemniekiem, viņu ienākumi arī aizplūst uz ārzemēm. Tikai niecīgam latviešu uzņēmēju skaitam pieder bizness ārzemēs. Pamatā finanšu straumes ir virzītas no valsts. Valdība izmet milzīgu naudu nepārprotami neefektīviem projektiem, tādiem kā Rail Baltica vai sašķidrinātas gāzes termināla būvēšana, kuri nesīs peļņu ārzemniekiem un zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem.

Stresa tests

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanas gadījumā ārzemju partneriem viņi glābs savu stāvokli uz mūsu rēķina. Latvijas politiskās virsotnes atkarība no ārējiem spēlētājiem ir viegli saskatāma ABLV bankas lietā. Valsts ekonomiskās intereses bez mazākās vilcināšanas tika upurētas pēc pirmās Amerikas baņķieru vēlmes. Līdzīgs scenārijs jāgaida arī nopietnākas krīzes gadījumā.

Treškārt, tā ir nacionālistiska

Kaut arī ārēji Atmoda sākās ar ielu nosaukumu krievu valodā aizkrāsošanu, sākumā nacionālismu centās stipri neizvirzīt. Balsstiesību atņemšana lielākai daļai nelatviešu bija slēpta zem likuma par pilsonību «pēc asins». Kaut arī neveikli, bet sākumā skanēja sauklis «Latvija ir mūsu kopīgā mājvieta». Bet drīzumā tas bija aizmirsts. Nacionālisms uzsāka nesteidzīgu, bet plānveida uzbrukumu. Īpašā titula nacionalitātes stāvokli jau iekļāva konstitūcijā. Metodiski tiek iznīcināta izglītība valodā, kura ir dzimtā vairāk nekā trešdaļai valsts iedzīvotāju. Atklāti ksenofobiskus oficiālo personu izteikumus neapspiež, iedvešot pārliecību par bezatbildību. Salīdzināt krievus ar utīm, nosaukt tos par ģenētisko defektu, aicināt tikt no tiem vaļā — agrāk tas bija marginālu dabā. Taču šodien tik atklāti runā ne pēdējie cilvēki valstī, ieskaitot politiķus.

Tajā pašā laikā Latvijas tiesa nosoda krievu publicistu pēc dažādi interpretējamā panta «par etniskā un rasu naida izraisīšanu». Nacionālistiski noskaņotā valdošā šķira bloķē visas iespējas atcelt pazemojošo un unikālo Eiropā nepilsoņu institūtu. Latvijas oficiālajos medijos dažādi lolo un saasina Latvijas tautas vēsturiskos aizvainojumus. Latvijas leģionāri Waffen-SS, kuri kalpoja visasiņainākajam 20. gs. režīmam un deva zvērestu personiski Hitleram, ir oficiāli dēvēti par «patriotiem un cīnītājiem par brīvību». Valstī uzaug nacionālistisko cilvēku garā audzinātā paaudze, kuriem no bērnudārza attīsta patiku un cieņu pret SS rūnām un «Sturmgewehr» triecienšautenēm.

Stresa tests

Gadījumā, kad ekonomiskā situācija pasliktinās valstī un strādnieki mēģina aizstāvēt savas tiesības, par visvieglāko valdošās šķiras līdzekli strādnieku kustības sašķelšanai būs nacionālā naida izraisīšanas turpināšana, kura nekavējoties draud pārvērsties par visnežēlīgākā satura nacismu. Tas jau bija noticis vēsturē, tai skaitā arī Latvijas pirmskara vēsturē.

Ceturtkārt, tā ir neefektīva.

Pat salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm, Latvijas nacionālais bizness izskatās pavisam blāvs. Valstī agresīvi darbojas Lietuvas tirgus tīkli, Latvijas kompānijas pēc iespējas tiek reģistrētas Igaunijā vieglāka nodokļu režīma dēļ. Nerunājot jau par skandināvu, vācu, amerikāņu, angļu un citu ārzemju kapitālu, kurš nopirka būtisku daļu no visizdevīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Viens no šīs atkarības iemesliem bija aprakstīts augstāk. Bet ir arī cits. Latvijas buržuāzija izveidojās nevis uz celšanas, bet galvenokārt uz padomju mantojuma postīšanas. Pirmajos neatkarības gados daudzums uzņēmumu tika privatizēti vajadzīgo cilvēku labā, un tad tie vai nu ātri tika izpārdoti, vai plēsonīgi un neefektīvi ekspluatēti. Pēc tam jaunizveidotie oligarhiskie grupējumi sāka dalīt īpašumu, kuru tie drudzināja un dažreiz noveda līdz bankrotēšanai, kas vēl strādāja. Principā, līdzīgi procesi notika visās bijušās padomju republikās. Bet Latvijā papildus tam bija vēl viens faktors. Valdošai šķirai bija ideja izmainīt valsts nacionālo sastāvu, izspiežot no valsts rūpniecības strādniekus, no kuriem vairākums nebija latvieši. Tāpēc tika rosināts aizvērt pat tās rūpnīcas un fabrikas, kuras varētu veiksmīgi strādāt jaunos apstākļos un garantēt peļņu valstij, veidojot darba vietas. Rezultātā augšā nokļuva galvenokārt tādi «veiksmīgie biznesmeņi», kuri nav spējīgi strādāt kapitālistiskās konkurences apstākļos, bet kuru mentalitāte ir virzīta nevis uz ražošanas attīstīšanu, bet uz korupcijas shēmu veidošanu. Nav brīnums, ka vislabāk apmaksātā profesija šodien Latvijā ir maksātnespējas administrātora profesija. Vēl viens valdošās šķiras neefektivitātes indikators ir valsts amatpersonu daļas skaists no visiem nodarbinātajiem, kurš ir augstāks nekā vidēji Eiropā.

Stresa tests

Ekonomisko apstākļu pasliktināšanas gadījumā Latvijas valdošā šķira ar lielu varbūtību nespēs veikt efektīvus pasākumus, lai kontrolētu situāciju, nodrošinot minimāli pieņemamu valsts funkciju izpildīšanu.

Tādējādi galvenās esošo Latvijas buržuāzijas īpašību attīstīšanās tendences noved pie negatīva scenārija. Kapitālisms attīstās līdz krīzei, atkarībā no ārējiem spēlētājiem krīze pasliktinās, nacionālisms pāraug nacismā, bet kopīga pārvaldes neefektivitāte neļaus tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Droši vien Latvijas oligarhiem jāsāk pētīt V. Ļeņina darbu «Draudošā katastrofa un kā pret to cīnīties».