Proletāriešu skats uz kulakiem

Bieži vien, kad sākas diskusija par PSRS veidošanās procesu, cilvēki atceras par kulaku apspiešanu. Bieži vien cilvēki nezina, ko nozīme «kulaks», un vispār nesaprot šī jēdziena nozīmi. Marksismā «kulaks» ir lauku kapitālists, tātad, cilvēks, kurš dzīvo attiecīgi uz svešā darba rēķina. Bet kā lai to paskaidro ar reālajiem dzīves piemēriem?!

Kā lai tas nebūtu dīvaini, bet jēdziena sākumi meklējami vēl Krievijas cara autokrātijas laikos (tā Krievijas, kuru mēs zaudējām), un vārds «kulaks» vispār neasociējās ar zemnieku čaklumu.

Kulaki stipri ietekmēja graudu ražošanu un to tirdzniecību. Laukos varēra pirkt, pārdot un aizņemties tikai pie kulaka un tikai ar tā nosacījumiem (visbiežāk ar 100% gadā)! Kulakiem bija arī savi «algotņi», kuri bailēs turēja visu ciematu, izsita «parādus». Vai ir vērts paskaidrot, ka, ja tas caram varēja izraisīt tikai migrēnas, tad zemniekam šis lietu stāvoklis pārvērtās par dārdoņu vēderā, kam sekoja bads!

Acīmredzot, padomju valdībai bija ārkārtīgi svarīgi šo problēmu atrisināt. Tagad nebūs iespējams iedziļināties tēmā par kulaku problēmas risināšanu, un tas nav šī raksta mērķis.

Pievērsīsim uzmanību mūsdienu problēmai

Pēc tam, kad 90. gados PSRS pārtrauca savu pastāvēšanu, daudzi kolhozi nekavējoties sāka sabrukt. Iedziļinoties, ir iespējams viegli saprast mūsdienu kulaku tēmu, izmantojot šos piemērus.

Viens no piemēriem:

25 km attālumā no Rēzeknes ir mazs ciemats. Tajā «veiksmīgajam uzņēmējam» pieder kokzāģētava (kuru, protams, viņš pats nebūvēja), kolhozu saimniecības ēkas (kuras viņš arī veiksmīgi privatizēja) un veikals (kurā cenas ir vidēji par 30% augstākas nekā pilsētās). Un, tādējādi šajā ciematā viņš kontrolē gandrīz visu naudas plūsmu: kāds strādā viņa labā, kāds tērē naudu, pērkot viņa preces. Jebkurā gadījumā ar to mijiedarbojas lielākā daļa lauku iedzīvotāju, protams, pakļaujoties viņa nosacījumiem. Lai arī cilvēki redz krāpšanos, viņiem šajā situācijā nav izvēles.

Biedri, tā ir tieša ekspluatācija. Lauku buržuāzija barojas gan ar jūsu darbu, gan ar katru rubli, ko iztērējat. Ja viņš vēlēsies, viņš spēs murgot gan jūsu, gan arī ģimenes dzīvi. Viņš viegli aizdos jums naudu, «atdos pēdējo kreklu», bet, kad viņš kļūs finansiāli atkarīgs, cilvēks, kuram viņš palīdzēja, pārvērtīsies par vergu. Šādus parādus var atdot gadiem ilgi, jo viens parāds ir jāsedz ar otro.

Esiet zinošāki, biedri, un neaizstāviet savas šķiras ienaidniekus! Ne tad, kad runa ir par vēsturiskiem jautājumiem, un vēl jo vairāk tagad. Vispirms izprotiet šo jautājumu, un tad to rūpīgi pārdomājiet.