Apzinīgā strādnieka skats uz veselības aprūpi

Es domāju, ka ikviens piekritīs, ka medicīniskās aprūpes pieejamība ir viens no nepieciešamajiem cilvēka dzīves apstākļiem. Diemžēl (bet dažiem, kas pelna naudu par medicīniskajiem pakalpojumiem — uz laimi) bezmaksas veselības aprūpes laiki pamazām sāk aiziet. Kāpēc tas notiek? Šķiet, ka, attīstoties zinātnes un tehnoloģijas progresam, pamatvajadzībām vajadzētu kļūt, ja ne bez maksas, tad pieejamām lielākajai daļai visas planētas iedzīvotāju. Bet kapitālisms, kas visu pārvērš par preci un vēlas no visa gūt labumu, neļauj cilvēcei realizēt šīs idejas.

Tātad, sākumam es gribētu atgādināt sekojošo: valsts budžets tiek aizpildīts ar vairākuma darbu. Nodokļus, ko maksā darba devējs, arī tiek apmaksāti no strādnieku darba. Tāpēc mums ir tiesības un mums jāpieprasa no valsts tādus uzlabojumus veselības aprūpes nozarē, kuri atbilstu mūsu objektīvajām interesēm.

Parunāsim par bērnu medicīnu. Gandrīz visas partijas, sākot no labējiem un līdz tā sauktajiem sociāldemokrātiem, savās programmās paziņo par rūpēm priekš bērniem, par nepieciešamību palielināt dzimstību valstī utt. Es kā vienkāršs strādnieks ieteiktu atgriezt ārstus skolās. Lai bērni varētu veikt obligāto pārbaudi, lai agrīnā stadijā identificētu iespējamās slimības, saņemtu vakcīnas no encefalīta un citām slimībām, līdz pat hepatītam, ārstētu zobus un vēl daudz ko citu. Protams, runa nav par iestādes pārvēršanu par slimnīcas filiāli, bet tas varētu sniegt būtisku palīdzību bērniem, kuru vecāki retāk kontrolē viņu veselību.

Bezmaksas vasaras un uzlabojošās veselības stavokli nometnes bērniem. Vai jūs domājat, ka līdz ar PSRS sabrukumu viņas pazaudēja savu aktuālo nozīmi? Manuprāt, tas ir daudz svarīgāk, nekā sarūsējušu nevajadzīgo lietu iepirkšana drošības apsvērumu dēļ1. Bet, kā jūs jau zināt (un esmu pārliecināts, ka zināt), valdošā šķira Latvijā dara tikai to, kas tai ir izdevīgs. Kapitāla kontrolēta valdība pieņem tai nepieciešamos likumus, un valsts kā piespiešanas aparāts liek visus tos ievērot. Tā ir buržuāzijas diktatūras būtība — mazākuma vara pār vairākumu. Un nevienas vēlēšanas nespēs nemainīt situāciju par labu strādniekiem, tikai savu objektīvo interešu atzīšana un kolektīva pretošanās apspiešanai un ekspluatācijai spēs mainīt situāciju.

Bet cik grūti tad ir apvienoties? Galu galā mēs tik gudri tikām sadalīti nepilsoņos un pilsoņos, latviešos un cittautiešos, un pat rīdziniekos un pārējos. Valdošā šķira kā pieredzējis žonglieris manipulē ar mītiskām un izdomātām pretrunām, spēlējot uz ideālismu, nacionālismu un sīkburžuāzisko apziņu, nedodot strādniekiem iespēju organizēties. Bet, jo vairāk pretrunu būs starp darbaspēku un kapitālu, jo grūtāk būs slēpties «nacionālas valsts» aizsegā, parasta strādnieku šķiras aplaupīšana.

Apzinīgais strādnieks

1 Latvija aizsardzībai tērē 2% no IKP, tai skaitā norakstītās lietotās militārās tehnikas iegādei.