Latvijas iedzīvotāji pierādīja, ka viņi spēj nodrošināt turīgu nākotni gav sev, gan saviem bērniem bez ekspluatācijas. Lai to sasniegtu, mums jābūt taisnīgiem pašiem pret sevi.
Revolūcija Latvijā ne pēc sava rakstura, ne arī pēc virzošajiem spēkiem neatšķīrās no revolūcijas citos Krievijas rajonos, tā bija Krievijas revolūcijas sastāvdaļa.
Nākotnē cilvēki vienmēr raugojās ar ievērojamu pesimismu, neieraudzīja progresu un dažreiz pat noliedza to. Viņi savu laikmetu uzskatīja par cilvēces attīstības zenītu.
Mūsu premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka valsts var ietaupīt uz skolotāju rēķina, ka mēs prasām pa daudz. Tuklāt, viņš atļaujas publiski izteikt domu, ka esam izlutināti un nedomājam par kopējo nākotni.
Pēc buržuāziskās kontrevolūcijas, kas notika 1991. gada augustā, Latvijas valdība pastāvīgi ar nicinājumu izturas pret vienkāršās tautas vajadzībām, un visi likumi tiek pieņemti to kungu interesēs, kuri 40. gados bēga no Padomju varas.
Kad rodas jautājums, vai Latvijā ir strādnieku šķira, parasti tiek izteikti emocionālie paziņojumi: «Jā, ir!» vai «Nē, nav un nevar būt!», bet to autori izmanto tikai retoriku sava viedokļa pierādīšanai.
Lielās revolūcijas atbalss joprojām ir dzirdama. Tas ir piemineklis komunisma ideāliem, piemineklis, kas liek saprast, ka ar darba šķiru ir jārēķinās, jo tas neizbēgami paņems savējo.
Darbaļaužu interešu aizsardzību ir jāņem savās rokās. Pirmkārt, jāorganizē savas arodbiedrības «no apakšas», jāievēl savi pilnībā uzticami pārstāvji un jāpanāk izdevīgi koplīgumi.
Buržuji savu interešu virzīšanai ir apvienojušies dažnedažādās rūpnieku un uzņēmēju biedrībās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, darba devēju konfederācijās un kur tik vēl ne.
Partijas, kuras pozicionē sevi ka sociāldemokrātiskas, tikai izmanto sociāldemokrātisku retoriku, bet patiesībā īsteno politiku pret darbaļaužu tiesībām un interesēm un aizsargā darba devēju intereses.
Latvijas Strādnieku fronte ir strādnieku kustība marksistu apvienošanai Latvijā, aktīvai progresīvo strādnieku šķiras pārstāvju iesaistei Latvijas politiskajā dzīvē.
Vai īstenībā var apgalvot, ka kriptovalūta ir finanšu piramīda? Atbilde būs pārāk neviennozīmīga: gan jā, gan nē. Patiesi, kāpēc pārējās valūtas nevar saukt par piramīdu? Piemēram, visizplatītākā pasaules valūta — ASV dolārs.
Latvijas iedzīvotājiem ir jāmācās dzimtajā valodā! Turklāt šīs tiesības ir nostiprinātas starptautiskā dokumentā — Pamatnolīgumā par nacionālo minoritāšu aizsardzību…
Mūsdienu mediju kultūrā ir diezgan populāras fantāzijas par cilvēces apdraudējumu no mākslīgā intelekta puses, tiek uzņemtas daudzas filmas par robotu uzbrukumu cilvēcei, un cilvēku noverdzināšanu.
Sabiedrībai attīstoties tālāk un mainoties sociāli-ekonomiskajām formācijām, mainījās arī demokrātijas forma, taču tās būtība nemainījās — varas nodrošināšana valdošajai šķirai — varas, kuru nevar ierobežot un ietekmēt neviens ārpus valdošās šķiras.
To dara cilvēki, kas ir pārņēmuši savās rokās valsts varu. Šie cilvēki vadās nevis pēc latviešu tautas interesēm, bet vienīgi pēc saviem un savas grupas, jeb šķiras, interesēm.