Kapitālisms, koronavīruss un fiasko

Bija pagājuši 4 mēneši kopš COVID-19 uzliesmojuma Ķīnā, kas pārauga pandēmijā un aptvēra 185 valstis. Atskatoties atpakaļ, varam ar pārliecību teikt, ka ĶTR veiktie pasākumi bija savlaicīgi un adekvāti. «Ģigantiskā birokrātiskā mašīna» sociālistiskajai valstij bija daudz efektīvāka nekā jebkurš no «rokasspiedieniem» Rietumu demokrātijām. Un tas, neskatoties uz to, ka rietumu valstīm pārpalikumā bija galvenais resurss — laiks.

Tajā brīdī, kad Itālijā bija nepieciešams nekavējoties ieviest stingrus ierobežojumus, Milānā notika modes nedēļa. Nākamajā nedēļā tā notika jau Parīzē. Modes nedēļas atcelšana būtu varējusi apdraudēt visniecīgākā skaita īpašnieku kapitālu. Otrajā svaru kausā bija simtiem tūkstošu algotu darbinieku, un efektīvie īpašnieki izvēlējās vissliktāko variantu — ierobežojošos «puspasākumus».

Par reālo cīņu: mēs redzam, ka Eiropas Savienība faktiski ir izjukusi, bet tās locekļi nedalās ne ar pieredzi, ne ar MPV aparātiem, ne ar medicīnisko personālu. Pametot vecus cilvēkus mirt, visi izklīda pa stūriem.

Eiropas Savienība ir imperiālistiskais konglomerāts. Tas tika izveidots tikai ērtākai virsvērtības izsūknēšanai no iedzīvotājiem, kā arī cīņai ar citām valstīm. Eiropas Savienība apvieno nevis cilvēkus, bet kapitālu. Un kapitāls nekavējoties organizēja cenu pieaugumu medikamentiem, medicīnas iekārtām un aizsardzības līdzekļiem — visu, kas ir tik ļoti nepieciešams epidēmijas apstākļos.

Situācija ar COVID -19 acīmredzami ir pierādījusi faktu, ka tirgus ir «optimizējis» visu, kas nerada pietiekamu peļņu, tai skaitā arī medicīnu, kas pēkšņi izradās tik nepieciešama. Gultasvietu skaits slimnīcās pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies (sk. grafiku). Atbrīvojušos līdzekļus kapitālistiskās valstis tērēja gatavošanos karam vai tā saucamajām investīcijām — instrumentam, kas ļauj ekspluatēt veselus reģionus un valstis līdzīgi kā dēles, kas izsūc asinis no dzīva organisma. Imperiālisma laikmetā mums ir daudz izdevīgāk pārdot ieročus, nekā būvēt jaunas slimnīcas. Mediķi strādāja pie nodiluma pat normālas situācijas (ja to var tā dēvēt) apstākļos, ko runāt par ārkārtējo!

Pandēmijas sākumā ASV un ES imperiālisti izmantoja COVID-19 uzplaiksnījumu Vuhaņā, lai nomelnotu Ķīnas valdību, bet, kad epidēmija pārskrēja uz Rietumiem, kapitālisma propagandas mašīna paziņoja par šīs krīzes cēloni: «Vīruss ir vainīgs pārdošanas kritumā! Vīruss ir atbildīgs par akciju kritumu! Vīruss ir vainīgs, ka medicīniskā sistēma neiztur šādu slodzi!» Bet vai tad COVID-19 iznīcināja slimnīcas, likvidēja laboratorijas, uzspieda pašārstēšanos un šarlatānismu? Šodien tas ir vīruss, bet rīt — kaut kas cits. Iedomājieties, cik daudz noziedzīgu kļūdu, cik daudz netalantības un nekompetences var norakstīt pandēmijā! Mūsdienu kapitālistiskā sistēma plaisina pa šuvēm no jebkura sprieguma. Fondu tirgus turpina krist: situāciju neuzlabo pat triljonu finanšu iepludināšana. Vidējais un sīkais bizness, neapšaubāmi bankrotējot, tiek absorbēts lielajiem kapitālistiem kopā ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem tā glābšanai. Daudz cilvēku ir palikuši bez darba un bez ienākumiem, tātad preces netiks pārdotas, un kapitāls neturpinās savu pašpalielināšanos.

Mūsu laikmetā, imperiālisma laikmetā strauji attīstās monopolisms, kas pastiprina lielo uzņēmēju diktatūru. Un bez tā milzīgās korporācijas turpina paplašināties. Paralēli šim reālais algas saturs pastāvīgi samazinājas, galu galā tas atspoguļojas arī strādnieku ar attiecīgā laikmeta spējām reproducēšanā. Šīs parādības vairākkārt palielinājas krīzes laikā. Tas draud ne tikai ar neapmierinātību, bet arī ar banālu tautas izmiršanu. Spilgts piemērs — valsts kompānija «Air Baltic» (80,05% akciju pieder valstij), kura momentāli reaģēja uz peļņas samazināšanos, sāka atlaist simtiem darbinieku. Un tas notiek uz valdes locekļu miljonu algu fona, kas liekulīgi apgalvo, ka «kad viss nokārtosies, bijušie darbinieki tiks pieņemti atpakaļ, un pat vairāk, nekā tika atlaists.» Tas pats notiek arī meitas uzņēmumā «Aviation Crew Resources». Kapitāls nekaunas pelnīties cilvēku nāvē un bēdās, kas atkal parāda, ka brīvais tirgus nespēj patstāvīgi kontrolēt situāciju: viņa dalībnieku alkatība noved pie sabrukuma un bojāejas.

Kamēr mazie saimniecnieki bankrotē, interneta veikala «Amazon» kapitalizācija aug kā uz rauga. Internet-filmonomas serviss «Netflix» arī sit rekordus.

Varas aparāts kā valdošās šķiras štābs cenšas uzlabot situāciju ar tā saucamās sociālās valsts institūtiem. Tas tikai mazliet aptur tirgus postošo stihiju, lai pasargātu buržuāziju no tautas dusmām, bet nekādus būtiskus pasākumus neveic. «Augšas nevar.»

Mūsdienu zinātniski tehniskā progresa un ražošanas spēku līmenī kapitālistiskā sistēma ir ne tikai sabiedrības attīstības bremze, bet arī tiešs drauds tās eksistencei. Piemēram,Kubā ĶTR, Vjetnamā un KTDR mēs skaidri redzam, cik spēcīga ir saliedēta strādnieku šķira un ar kādu apņēmību komunistiskās partijas risina sarežģītākus uzdevumus. Cilvēces uzkrātais zinātniskais un ražošanas potenciāls ļauj pārvarēt jebkādas vīrusa infekcijas, likvidēt badu, nabadzību un analfabētību, atbrīvoties no ekonomiskajām krīzēm.

Visādas katastrofas neizbēgami rada spēcīgu neapmierinātības vilni. Strādnieku šķira kapitālismā vienmēr ir apspiesta. Tie ir cilvēki, kas pirmi izjūt krīzi. Strādnieki ir cīņas priekšā. Viņi, nevis biroju darbinieki, ir spiesti aiet uz darbu, riskējot inficēties.

Strādniekiem ir jāsaprot, ka viņi ir cilvēces galvenais ražošanas spēks! Bet stihijas dumpis noteikti tika zaudēts. Strādnieku masveida kustībai nepieciešama saliedētība, nepieciešams avangards — komunistiskā partija. Katram marksistam ir pienākums pastiprināti mācīties pašam un mācīt citus, prasmīgi aģitēt un veikt darbaļaužu mobilizāciju.

Kapitālisms žņaudz cilvēci. Šīs sistēmas izraisīto krīžu biežums un stiprums tikai pieaugs. Tikai proletariāta diktatūra spēj likvidēt apstākļus, kuros ir iespējama un pastāv strādnieku ekspluatācija.

Pasaule stāv uz postošu satricinājumu sliekšņa. Viss jau sen mums sāka, ka nedrīkst zaudēt laiku, ir jārīkojas tieši tagad.