Latviešu ieguldījums fašisma iznīcināšanā

«Latviešu pulka personālsastāvs kalpoja par uzticības Sociālistiskajai dzimtenei paraugu… Uz latviešiem droši varēja paļauties jebkurā cīņā».
1. strēlnieku divīzijas komandieris ģenerālleitnants V. Ščerbakovs.

Komunists Artūrs Sproģis apmācīja Zoju Kosmodemjansku
un rakstnieku Ernestu Hemingveju.

Artūrs SproģisLatvijas valdība no visa spēka cenšas izdzēst no cilvēku atmiņas latviešu tautas ieguldījumu uzvarā pār fašismu. Oficiālā propaganda noklusē varoņus, kuri Sarkanās armijas sastāvā ir nonākuši līdz Berlīnei, pasaules ļaunumu uzvarēdami, un slavē tos, kuri cerēja ar Hitlera karapūli nokļūt līdz Maskavai. Taču no pirmajām kara dienām līdzās Sarkanās armijas karavīriem cīnījās latviešu brīvprātīgie no komunistu vidus, no Strādnieku gvardes un Spānijas pilsoņu kara laika internacionālo brigāžu veterāniem.

Pēc Latvijas iestāšanās PSRS, palīgā tiesībsargājošajām iestādēm tika izveidota Strādnieku gvarde. Tā veidojās uz brīvprātības pamata, un, pretēji izplatītajam uzskatam, tajā piedalījās ne tikai Komunistiskās partijas biedri. Starp Strādnieku gvardes dalībniekiem bija daudz bezpartijisko. Viņi vienkārši neatbalstīja nacionālistiskos uzskatus, kuru piekritējus valdzināja Aizsargi — latviešu buržuāziskie nacionālisti ar savām militarizētajām vienībām. Strādnieku gvarde bija neapšaubāmi antifašistisks spēks. Aizsargi — acīmredzami profašistiski.

Tieši strādnieku gvardi un milicijas darbinieki kļuva par pirmajiem apsardzes un iznīcinātāju bataljonu kareivjiem Latvijā. Šie bataljoni tika izveidoti pirmajās kara dienās, lai liktu šķēršļus vācu izpletņlēcējiem un spiegiem. Burtiski ceturtajā kara dienā Jelgavas iznīcinātāju bataljons iesaistījās kaujā ar profašistiskiem bruņotiem latviešu nacionālistiem.

Taču trīs nedēļu laikā fašistiskais vērmahts jau bija okupējis Latviju, un vairums latviešu brīvprātīgo nonāca Igaunijā, kur turpināja cīņu pret fašistiem. 11. latviešu brīvprātīgā iznīcinātāju pulka karavīri izsekoja vācu diversantus, iesaistījās kaujās ar Igaunijas nacionālistu bandām, uzbruka hitleriešu transportam. Pie Kolga-Jāni ciemata latvieši saplosīja vācu kolonnu, nogalinot 25 okupantus. Pēc tam 10. strēlnieku divīzijas padotībā pulks astoņu dienu garumā piedalījās Tallinas aizsardzības asiņainās kaujās.

Lielākais padomju latviešu brīvprātīgais veidojums Igaunijā bija 2. latviešu brīvprātīgais iznīcinātāju bataljons. Tajā iekļāvās igauņu brīvprātīgie, kuri bija gatavi ar ieročiem rokās cīnīties pret igauņu kolaboracionistu bandām un viņu kuratoriem — hitleriešiem. Tika izveidots arī igauņu Narvas strādnieku pulks.

Tā izskatījās latviešu Sarkanās armijas daļas 1941. gadāMārtiņš (Maksis) ReitersPar pirmo nacionālo Sarkanās armijas militāro vienību Lielajā Tēvijas karā kļuva 201. Latviešu strēlnieku divīzija. Līdzās latviešu sarkanarmiešiem tajā dienēja arī citu Padomju Savienības tautību pārstāvji. Ziņas par latviešu divīzijas izveidi nonāca arī līdz evakuētajiem dziļā aizmugurē: divīzijas štābā no Krievijas provincēm sāka ierasties latvieši. Divīzijas karavīri piedalījās kaujās pie Ļeņingradas, Maskavas aizsardzībā, Rīgas atbrīvošanā un beidza karu atbrīvotajā Latvijā. Divīzijai tika piešķirts gvardes tituls.

Latvieši cīnījās pret nacismu ne vien Sarkanās armijas kadru vienībās, bet arī pagrīdnieku rindās okupētajā Latvijā. 1942. gada vasarā viņi paveica vislielāko diversiju okupētajā PSRS teritorijā — uzspridzināja 9 tūkstošus tonnas vācu armijas šāviņu Cekulē.

Bija latvieši gan padomju izlūkdienestā, gan starp padomju komandieriem. Rietumu frontes štāba izlūknodaļas darbinieks, Spānijas kara veterāns, komunists Artūrs Sproģis mācīja izlūkošanas un diversijas meistarību Zojai Kosmodemjanskai. Pirms tam Spānijā viņš apmācīja amerikāņu brīvprātīgo, slaveno rakstnieku Ernestu Hemingveju. Brjanskas fronti komandēja ģenerālpulkvedis Maksis Reiters (īstajā vārdā Mārtiņš Reiters) — 1920. gada padomju-poļu kara dalībnieks, Tālo Austrumu konflikta un Somijas kara dalībnieks.

Vladimirs Ščerbakovs, kura vadībā latviešu brīvprātīgie cīnījās pie Ļeņingradas, tā raksturoja savu padoto rīcību: «Latviešu pulka personālsastāvs kalpoja par uzticības Sociālistiskajai dzimtenei paraugu… Uz latviešiem droši varēja paļauties jebkurā cīņā». Lai šie vārdi paliek latviešu tautas atmiņā! Lai pēcteči atceras savus varoņus, kuri atdeva dzīvību cīņā pret fašismu!