LSF aktīvists: Kadā nelietīgājā valstī mēs dzīvojam…

«Šodien man bija tāda situācija: es pērku rezerves daļas datoram: vadus, savienotājus un tamlīdzīgas lietas. Pēc iepirkšanas devos mājās, bet stāvvietā mani uzrunāja vīrietis un lūdza nopirkt viņam ēdienu.

Jā, jūs sapratāt pareizi, tieši ēdienu. Ar alkoholu nesmaržoja. Sapratu, ka vīrietis arī nesmēķē (pats arī nesmēķēju un tabakas smaržu sajustu); apģērbs diezgan slikts, bet redzams, ka centās izskatīties normāli (pats noskūts, apģērbs tīrs). Vīrietis pastāstīja, ka naudas ļoti nepietiek kuņģa čūlas dēļ: mēnesī par ārstiem jāmaksā 150—170 eiro, bet vēl jādzīvo kaut kā. Uzreiz saprotams, ka runā taisnību.

Aizgājām uz veikalu, un es samaksāju par pārtiku. Un viss bija loģiski cilvēkam ar šādu slimību: jogurts, viegli salāti, augļi, nedaudz maizes izstrādājumu. Kasē samaksāju un iedevu visu vīrietim. Viņš man sirsnīgi pateicās, un es viņam novēlēju spēku cīņai ar slimību.

It kā priecājos, ka palīdzeju cilvēkam, bet pēc tam uzreiz kļuva ļoti slikti: cik nežēlīgā valstī mēs dzīvojam, ja cilvēka izdzīvošanas iespēja ir atkarīga tikai no naudas daudzuma makā! Spriedelējam par «patriotismu» un nepieciešamību mīlēt šo valsti, bet tajā pašā laikā, vācot nāvīgi slimiem cilvēkiem naudu ar īsziņām. Bet valsts kaut kur Irānā zaldātiņos spēlē.»

LSF aktīvists