Par brīvību un vergiem

Ļaudis, kuriem patīk argumenti «cilvēki nemainās» un diskusijas par «cilvēka dzīvniecisko dabu», izmanto Cicerona citātu par to, ka «vergam nav vajadzīga brīvība, viņam ir nepieciešami savi vergi». Gribētos izskatīt šo izteicienu sīkāk.

Patiešām, verdzības laikmetā vergs nevarēja sapņot par neko labāku, kā tikai pašam kļūt par vergu īpašnieku. Feodālismā zemnieka domāšana nepārsniedza domu par to, ka «šis karalis ir nelietis, būtu labi viņu aizstāt ar citu karali».

Brīvība, kāda tā kādreiz bija verdzībā un tagad kapitālismā, vairāk ir atkarīga no cilvēka materiālās bagātības. Juridiskā nozīmē vergs pat nebija cilvēks, bet tika uzskatīts par runājošu rīku. Galvenie ražošanas līdzekļi verdzības laikā bija vergi, kā arī zeme, kuru vergi apstrādāja. Un verga izpratnē šķita pilnīgi dabiski, ka brīvs cilvēks, kura īpašumā ir daudz vergu, ir turīgs, tādēļ arī brīvs. Brīvs nozīmēja brīvās izvēles un iespējas.

Vai varēja vergi vai brīvie cilvēki, kas dzīvoja verdzības laikos, paust citas idejas? Nē, jo sociālā esamība nosaka sociālo apziņu. Jebkuras progresīvas idejas nobriešanai ir jārada atbilstoši materiālie apstākļi.

Vērojot pašreizējo, kapitālistisko sabiedrību, mēs varam atrast daudz līdzību ar to, kas bija ļoti sen. Verdzība kā institūcija pārstāja eksistēt, bet personiskā atkarība laika gaitā pārvērtās par ekonomisko atkarību, kura nekļuva mazāk paverdzinoša priekš cilvēka, kurš katru dienu spiests pārdot savu darba spēku. Vai kaut kas ir mainījies mūsdienu «algotā verga» «brīvības» jēdzienā, salīdzinot ar personīgi atkarīgo antīko vergu?

Ja neņemt vērā spriedumus par (buržuāzisko) demokrātiju un iespēju izvēlēties mājokli, pārtiku, drēbes un citas preces (dabiski, ja jums ir nauda), tad viss atkal noved pie materiālās bagātības. Bez dzīvokļa un darba var būt pilnīgi brīvam! Un personai, kas tiek novietota moderno ražošanas attiecību ietvaros, ir divas galvenās iespējas: vai nu pārdot savu darbaspēku, vai arī piesavināt svešu.

Tikai daži var kļūt «finansiāli neatkarīgi», pārdodot savu darbaspēku. Bet ekspluatētāji, pateicoties sveša darbaspēka piesavināšanai, spēj ar lielu prieku sajust brīvības labumus. Var, protams, joprojām doties pie buržuāzijas kalpošanā, aizstāvēt tās intereses, piedalīties «klašu pasaules» propagandā un iegūt par to ēdiena pārpalikas no saimnieka galda.

Mūsdienu «algoto vergu» pasaule atšķiras no senajiem vergu laikiem ar to, ka ražošanas spēki tagad ir sasnieguši tādu līmeni, ka tie spēj nodrošināt pilnīgu labklājību visiem planētas iedzīvotājiem, nevis tikai vienai valstij vai klasei. Un pie mums ir zināšanas — marksisma-ļeņinisma mācība, kas patiešām zinātniski pamato komunisma kā nākamā (un pēdējā) sociāli ekonomiskā veidojuma sākuma neizbēgamību. Piedalies Rīgas marksistu pulciņa nodarbībās un iegūsti reālas zināšanas par sabiedrības attīstību.

Tikai atbrīvojot darbu, cilvēki iegūs patiesu brīvību!