Rezolūcija par nacionālo līdztiesību

Publicējam «Rezolūciju par nacionālo vienlīdzību» — dokumentu, ko parakstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji 1990. gada 1. decembrī. Tolaik daļa no iedzīvotājiem noticēja šiem buržuāziskajiem politiķiem, taču izrādās, ka šie solījumi par visu tautību vienlīdzību patiesībā bija salti meli. To neslēpj paši politiķi, kuri apgalvo, ka viņi «bija spiesti» melot, lai sagrābtu varu. Tikai varas sagrābšanu iztēlo kā cīņu par «Latvijas neatkarību». Neatkarību, kura pārvērtās par gandrīz totālu valsts izlaupīšanu un iznīcināšanu.

Lūk, ko savos memuāros rakstījis viens no Latvijas Tautas frontes veidotājiem Jānis Freimanis:

«Mēs apzināti maldinājām cittautiešu kolonistus, vienlaikus tuvinot tos mums un lūdzot viņiem tikai neatkarīgas Latvijas lojalitāti… Latvija, kā es to saprotu, nevar būt kopīgas mājas visiem — tas tā ir, un es domāju, ka lielākā daļa latviešu domā tāpat. Un tas ir labi, ka vismaz mēs, latvieši, kā tauta izdzīvosim ilgāk… Sirds dziļumos lielākā daļa latviešu nekad un joprojām nav izvirzījuši vienlīdzības zīmi starp latvieti un cittautieti, un tāpēc ir skaidrs, ka tad, kad Latvijas Tautas fronte pārņēma varu un atguva neatkarību, šīs emocijas iznāca, un bija skaidri pateikts, kuri cilvēki Latvijā kļūs par saimniekiem.»

Zēmāk ir rezolūcijas teksts (tulkojums).

«Mēs, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas Augstāko Padomju locekļi, kopīgajā sēdē izteicam apņēmību nodrošināt visu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo tiesību ievērošanu, neatkarīgi no viņu tautības, dzimtās valodas, politiskajām un reliģiskajām pārliecībām, atbilstoši starptautiskiem tiesību dokumentiem, ka arī ar mūsu valstu likumiem, un šo likumu un apakšlikumu atbilstību Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai.

Mēs apliecinājām mūsu tieksmes uzlabot mūsu valsts struktūras nemainību, lai tās uzticami nodrošinātu visu mūsu valstīs dzīvojošo nacionālo kopu tiesību aizsargāšanu un atbalstītu cieņu pret dažado nacionalitāšu kultūru un tradīcijām.

Mēs aicinām visas nacionālās kopas aktīvi atbalstīt demokrātisko institūtu izveidošanu, lai tie varētu kļūt par kopīgās labklājības un progresa pamatu neatkarīgajās Baltijas valstīs.

Kopīgās sēdes priekšsēdētāji:

no Latvijas Republikas
A. Gorbunovs
Augstākās Padomes
priekšsēdētājs

no Lietuvas Republikas
V. Landsbergis
Augstākās Padomes
priekšsēdētājs

no Igaunijas Republikas
A. Rītels
Augstākās Padomes
priekšsēdētājs»

No kriesās puses: V. Landsbergis, A. Rītels, A. Gorbunovs