Staļins par izglītības nozīmi

Pēc Josifa Vissarionoviča Staļina ļoti liela nozīme ir marksisma teorijai un, pēc cilvēku, kas strādāja ar viņu, vārdiem, viņš atkārtoti teicis, ka «bez teorijas mēs neizdzīvosim.» Staļins runāja par rūpīgu un dziļu marksisma-ļeņinisma teorijas apguvi, bet nebūt ne par to, ka ir vajadzīga kaut kāda jauna, vēl neeksistējoša teorija teorija.

«Stāvoklis pašlaik ir tāds,» Staļins sacīja, «ka vai nu mēs sagatavosim mūsu kadrus, mūsu cilvēkus, mūsu saimniecības speciālistus, kuri pārvaldīs ekonomiku uz zinātniskā pamata, vai nu mēs iesim bojā. Tieši tā liek šo jautajumu vēsture!» Norādītā problēma uztrauca Staļinu daudzu desmitgadu garumā.

Vēl 1924. gadā XIII partijas kongresā viņš apgalvoja: «Viens no bīstamajiem mūsu partijas trūkumiem ir tās locekļu teorētiskā līmeņa pazemināšanās. Tam iemesls — ellīgs praktiskais darbs, kas laupa patiku nodarboties ar teoriju un veicina tādu bīstamu bezrūpību — ja neteiktu vēl stingrāk — attiecībā uz torētiskajiem jautājumiem.»1

Tās nav vien rūpes par partijas locekļu pašizglītošanos. Lieta ir dziļāka. Šo dziļumu uzsvēra vēl Ļeņins: «Proletāriešu Krievijas valstij pietiek ekonomiskā spēka, kas nodrošinātu pāreju uz komunismu. Kā tad trūkst? Skaidra lieta, kā trūkst: pietrūkst izglītotības tam komunistu slānim, kas ir vadībā.»2 Jāatzīmē, ka izglītotība Ļeņina izpratnē aptver zinātni, tehniku, izglītītbu.

Šis jautājums ieguvis īpašu asumu pēc uzvaras Lielajā Tēvijas karā, kad bija jānoteic tālākas sabiedrības attīstības un komunisma celšanas ceļš. Tolaik partijas locekļu teorētiskā atpalikšana kļuvusi pilnīgi nepieļaujama. «Zobenbrāļu ordenis» nedrīkst pārtapt «psalmu korī», jeb «alelujatāju vienībā», brīdināja Staļins.3 «Vispārzināms, ka neviena zinātne nevar attīstīties bez kritikas brīvības, bez viedokļu cīņas,» viņš uzsvēra.4

Nopietnas raizes Staļinam izsauca vispārīga masu apziņas kultūra, domāšanas kultūra. Viņš ironizēja par sarunbiedru loģiskajām kļūdām, piemēram, par izplatīto kļūdu «post hoc ergo propter hoc», kad cilvēks maldīgi spriež: «Notika pēc tam, tātad tā dēļ.» Pēc Staļina iniciatīvas vispārējās izglītības sistēmā tika iekļauti loģika un psiholoģija. Grūtajos kara gados Staļina prēmiju saņem S. Rubinšteina «Vispārīgās psiholoģijas pamati» (1942) un Asmusa «Loģika» (1943). Lasītājs atguva klasisko loģikas mācību grāmatu (autors — Čelpanovs).

Lai atdzīvinātu zinātnisko domu, celtu teorijas nozīmi, zināšanu un izglītības lomu, Staļins izvirza vairākas iniciatīvas un priekšlikumus.

Ir vērts atcerēties, ka 1947. gadā zinātnieku grupai viņš iesniedza priekšlikumu dibināt «Zinātnisko un politisko zinību izplatīšanas biedrību». Attiecīgais valdības lēmums likās visai dāsns tajos nevieglajos pēckara gados. Biedrībai «Zināšana» tika ielūgts par vadītāju izcils zinātnieks, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis S. I. Vavilovs. Biedrībai tika nodota Politehniskā muzeja ēka, kas atradās blakus partijas Centrālajai komitejai, kā arī sniegtas lielas grāmatu izdošanas iespējas.

Tajā pašā gadā pēc Staļina iniciatīvas tika dibināta Ārzemju literatūras izdevniecība ar misiju iepazīstināt Padomju lasītājus ar labākajiem ārzemju literatūras jaunumiem dabaszinātņu un sabiedrisko zinātņu jomā. Kā no pilnības raga sāka nākt modernās grāmatas fizikā, astronomijā, ķīmijā, bioloģijā, ģenētikā.

Josifs Visarionovičs Staļins

1Par 13. KK(b)P kongresa rezultātiem, 6. sej., 257 lpp. (krievu valodā)

211. KK(b)P kongress, PRK, 45. sej. (krievu valodā)

3Par krievu komunistu politisko stratēģiju un taktiku:

Brošūras plāna uzmetums, 5. sej., 406.—407. lpp. (krievu valodā)

4J. Staļins. Marksisms un valodzinātnes jautājumi (krievu valodā)