Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts

1. jūnijā ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šos svētkus svin, lai atgādinātu cilvēcei par nepieciešamību aizstāvēt bērnu tiesības. Tāpēc šodien mēs atkal atceramies tos, kas pirmo reizi vēsturē radīja apstākļus patiesai bērnu tiesību aizstāvēšanai, tos, kas spēja patiesi izglābt bērnus no vardarbības un ekspluatācijas, no nevēžības un nabadzības, neierobežojoties vien ar labām vēlmēm, kādas piemīt buržuāziskiem «labdariem».

No pionieru organizācijas vēstures. Pirmais kaklauts.

Reiz pirmo pionieru piemiņu vakarā es satiku skolotāju Olgu Vasiļjevnu Tarasēviču. Mes sarunājāmies, atcerēdamās, kā bijām devuši svinīgo solījumu Pils laukumā, kā mums sēja sarkanos kaklautus…

Olga Vasiļjevna aizdomājās un sacīja:

— Bet es vēl ilgi pirms tam jau biju nēsājusi sarkano kaklautu, kaut gan nekāda pionieru organizācija vēl nebija pastāvējusi.

— Pastāstiet! — es prasīju, jūtot, ka aiz šiem vārdiem slēpjas kāds interesants nostāsts.

— Tas bija 1922. gadā, — Olga Vasiļjevna uzsāka, — es dzīvoju netālu no Maskavas stacijas un kopā ar draugiem — vienaudžiem ļoti bieži aizskrēju pie dzelzceļa. Tur vienmēr atradās kāda nodarbošanās. Pēc pilsoņu kara valsts bija sagrauta. Lai visu atjaunotu, pietrūka darba roku. Uz dzelzceļa nebija neviena, kas izkrautu vagonus, un tie ilgi stāvēja uz sliedēm. Komjaunieši palīdzēja dzelzceļniekiem, bet mēs, bērni — komjauniešiem.

Mūs bieži dzina, teica: «Nejaucieties te pa kājām!» Taču mēs prom negājām.

Lai izskatītos krietnākas, meitenes lika galvā sarkanus lakatiņus, atdarinot pieaugušās strādnieces. Man arī tāds lakats bija.

Reiz uz dzelzceļa negaidīti ieradās Felikss Edmundovičs Dzeržinskis. Viņš nāca dzelzceļnieku pavādībā. Strādnieki, viņu ieraugot, sāka mūs dzīt no sliedēm. Dzeržinskis to pamanīja, pienāca mums klāt un jautā:

— Kas tie par darbiniekiem?

Viens no ceļabiedriem apjucis noplātīja rokas:

— Nezinām, ko ar tiem darīt… Dzenam prom, bet viņi atkal nāk.

Felikss Edmundovičs pamāja ar galvu un stingrā balsī sacīja:

— Tādus nevis dzīt vajag, bet gan organizēt.

Tad pienāca pie manis, novilka lakatu no galvas un sasēja to man ap kaklu:

— Lūk, tā valkā! Paspēsi vēl būt pieaugusi, — pateica un labi, labi pasmaidīja.

Kaklautu pie krūtīm piespiedusi, aizlaidos uz mājām. Kopš tā laika es ar kaklautu vairs nešķīros.

Pēc kāda laika pie Oktobra dzelzceļa tika dibināta pionieru vienība, viena no pirmajām mūsu valstī.

А. Моižess

Pionieru piemiņas dienas

1919. gadā, kad jaunajai Padomju republikai uzbruka ārvalstu interventi un baltgvardi, Maskavas Sarkanajā laukumā norisinājās parāde, veltīta vispārējās militārās apmācības dienai.

Tas bija 25. maijs. Jaunatnes svētkos bija jaunieši no Maskavas, kuri sauca sevi par «jauno komunistu vienību». Viņus sveicināja Vladimirs Iļjičs Ļeņins. Viņs teica, ka «arī bērniem, topošajiem proletāriešiem, jāpalīdz revolūcijai», ka «bērnu organizācija ir labākais komunāru audzināšanas ceļš.»