Vai Ķīna ir sociālistiskā valsts

Internetā un ikdienas sarunās regulāri notiek strīdi par dažādo valstu «komunistiskumu» vai «nekomunistiskumu». Īpaši bieži šajā ziņā atceras par Ķīnu. Komentāri par šo tēmu parādās arī zem mūsu publikācijām soc. tīklos. Daži lasītāji sajauc jēdzienus, apgalvo, ka teorētiski Ķīna ir sociālistiskā, bet praktiski viss ir citādāk… Pie jautājuma par teoriju un praksi mēs atgriezīsimies vēlāk, bet tagad pamēģināsim izmantot zinātnisko pieeju jautājumam par Ķīnu tā, lai to varētu pielietot jebkurai pasaules valstij.

No sākuma ir jādefinē, kas ir sociālistiskā (komunistiskā) valsts. Kopš brīža, kad kādā zemē notika sociālistiskā revolūcija, dotā zeme tiek saukta par sociālistisko (komunistisko) zemi, bet valsts šajā zemē — par sociālistisko valsti.

Šajā revolucionārajā periodā noteicošā ir politiskā virsbūve, kas mainās vienā dienā. Jaunā šķira pie varas uzdod sev uzdevumu izmainīt ekonomisko bāzi (ražošanas veidu), konkrēti arī ražošanas attiecības, kas, protams, nevar notikt vienā dienā, bet notiek daudz lēnāk. Dažādās valstīs ar dažādām ekonomiskām un kultūras iezīmēm šīs periods ilgst dažādi. Piemēram, PSRS tas paņēma 19 gadus (kopš 1917. līdz 1935.—1936. g.).

Pārejot no vienas ekspluatatoriskās formācijas uz otru jaunās iekārtas attiecības no sākuma veidojas ekonomikā, bet pēc tam notiek apvērsums virsbūvē. Piemēram, buržuāziskā revolūcija notiek tad, kad novecojušās feodālās privilēģijas ienāk saasinātajā pretrunā ar jau dzimušām kapitālistiskajām attiecībām sabiedrībā, kad jaundzimušiem kapitālistiem apnīk, ka muižniecība un garīdzniecība traucē viņu «biznesam» un darbaļaužu aplaupīšanai, pielietojot tam valsts varu.

Tomēr kad kapitālismu, kas jau ir novecojies un traucē cilvēces attīstību, nomaina sociālisms, tad no sākuma notiek politiskā revolūcija (virsbūvē), mainās šķira pie varas, un tam seko ilgstošs ekonomisko pārveidošanu process, kas notiek paralēli ar straujām progresīvām pārmaiņām sabiedriskajā apziņā.

Veca buržuāzijas diktatūras valsts tiek iznīcināta. Tās vietā tajā pašā brīdī veidojas jaunā — proletariāta diktatūras valsts.

Politiskā virsbūvē Ķīnā mainījās 1949. gadā, kad Ķīnā notika sociālistiskā revolūcija. Tā gada 1. oktobrī Pekinā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika. Kopš tā brīža Ķīna ir sociālistiskā valsts, un tā par tādu arī paliks, tikai ja tur nenotiks kontrrevolūcija.

Runājot par ekonomisko bāzi, vienīgā valsts pasaulē, kurā ir uzbūvēts sociālisms, ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR). Taču ĶTR ekonomiskā bāze šobrīd atgādina Padomju Krieviju Jaunās ekonomiskās politikas (NEP) laikos. Tā ir ekonomika ar lielu komunistisko sektoru.

Tātad Ķīnas sociālistiskajā valstī tagad notiek pāreja no kapitālisma uz sociālismu.

ĶTR atklāti plāno sociālisma celšanu veikt līdz tā galamērķa. Viņi atzīst gan sava «NEPa» vēsturiskumu, gan nepieciešamību pilnībā iznīcināt privātīpašumu. Lasītājus mēs aicinām nevis lasīt «gudros» blogerus un liberālos «ekspertus», bet ĶKP Statūrus un Programmu. Šie dokumenti ir tulkoti vairākās valodās, piemēram, krievu valodā, un jebkurš var ar tiem iepazīties.1

Starp citu, ir vēl ko vērts iemācīties no Ķīnas Kompartijas. Rīkojot kongresus, tā visaptveroši nodrošina daudzvalodību. Nevis tikai kongresa dokumenti ir pieejami vairākās pasaules valodās, bet arī katra kongresa norises laikā tiek nodrošināts tulkojums mazākumtautību valodās — kazahu, mongoļu un korejiešu valodās.

Ķīnas Komunistiskās partijas Programma, kas ietilpst ĶKP Statūtos, ko pieņēma Visķīnas ĶKP XIX kongress 2017. gada 24. oktobrī, sākas ar šādiem vārdiem:

«Ķīnas Komunistiskā partija ir vienlaikus gan Ķīnas strādnieku šķiras avangards, gan Ķīnas tautas un nācijas avangards, kas vada sociālisma ar Ķīnas specifiku lietas kodolu un pārstāv Ķīnas progresīvo ražošanas spēku attīstības prasības, Ķīnas progresīvu kultūras virzību, visplašāko Ķīnas tautas slāņu pamatintereses. Partijas augstākais ideāls un galamērķis — ir komunisma īstenošana.»

Bet re kur fragments no I nodaļas «Partijas biedri» 2. panta:

«Ķīnas Komunistiskās partijas biedriem ir nesavtīgi jākalpo tautai un visa dzīve jāvelta cīņai par komunisma lietu, neapstājoties jebkādu personīgo upuru priekšā.»

Tādējādi, no ĶKP dokumentiem izriet, ka tas ir komunistiskais spēks. Taču kaut vai dokumenti parasti izteic jautājuma būtisko pusi, bieži tie atšķiras no realitātes. Acīmredzami Ķīnā notiek šķiru cīņa starp komunistiskajiem (strādnieku šķiras) spēkiem un buržuāzijas spēkiem, ka iekšējiem, tā arī ārējiem; un otrādi, buržuāzija arī cenšas iekarot varu. Faktiskās informācijas par strādnieku šķiras stāvokli Ķīnā nav tik daudz, un tā ir diezgan pretrunīga — no Ķīnas vai uz Ķīnu aizbraukušie reti tiekas ar strādniekiem. Klīst baumas gan par smagiem apstākļiem Ķīnas ražošanā, gan par valsts veidotiem arodbiedrību darbībai labvēlīgiem apstākļiem, par to, ka arodbiedrības aizsargā valsts.

Ir zināms, ka Ķīnā notiek plaša cīņa ar nabadzību. No otrās puses ĶKP biedru vidū, kas ir parlamentā, ir apmēram 75 miljonāri, lielāko uzņēmumu īpašnieki. Vai miljonāri var pārstāvēt darba tautas intereses? Protams, ka nē. Viņiem parlamentā nav jābūt. Un viņu tiek pakļauti citu parlamenta biedru un partijas kritikai. Kopā Visķīnas tautas pārstāvju sapulcē ir 2980 cilvēki, no kuriem 2115 ir ĶKP biedri.

Ķīna un cīņa ar epidēmiju

Situācija ar jaunā koronavīrusa epidēmiju ziemā un pavasarī parādīja, ka sociālistiskā Ķīna veiksmīgi tika galā ar draudiem, apturot epidēmiju savā valstī un uzsākot aktīvu palīdzību citām valstīm, ko nevarēja par vislabāk attīstītās (bet patiesībā — visvairāk trūdošās) kapitālisma valstis: ASV, Anglija, Francija, Vācija utt. Taču tas izdevās ne tikai vienai sociālistiskajai valstij Ķīnai, bet arī, piemēram, Kubai.

Vēl no pozitīviem momentiem mēs redzam nabadzīgāko ciematu pārveidošanu, visaptverošu algu palielināšanu, arī nesen veikto pensijas vecuma samazināšanu līdz 55 gadiem sievietēm un 60 gadiem vīriešiem (un pie noteiktiem apstākļiem pensijā doties var vēl agrāk), un vispār pensiju piešķiršanas sfēras paplašināšanos. Ja 1990. gadā pensijas aptvēra 5% iedzīvotāju, tad 2018. gadā — jau vairāk nekā 70%.

Var secināt, ka Ķīna ir sociālistiskā valsts. Jaunās komunistiskās kārtības uzvaras jautājums Ķīnā ir Ķīnas un pasaules proletariāta šķiru cīņas pret Ķīnas un pasaules buržuāziju jautājums.

Tomēr citu valstu iedzīvotājiem būtu pareizāk pievērst uzmanību sociālisma celšanas savā Dzimtenē, it īpaši tur, kur tas tika atņemts.

Pāris vārdu par teoriju un praksi

Runājot par «teoriju» un «praksi», teorijas bez prakses nav, apgalvot to atdalīšanos ir standarta un bezgalīgi acīmredzama neizglītotu cilvēku kļūda.

Teorija nav teorija, ja to neapstiprina prakse. Runājot par dziļi zinātnisko, marksistisko pieeju sabiedriskajām parādībām, teorijas neatbilstību praksē līdz šim nevienu reize nekonstatēja, ko nevar teikt par izplatītām ekonomiskajām un politiskajām teorijām un modeļiem, kas tik ļoti patīk buržuāzijas pārstāvjiem un tiem, kas ļoti vēlas kļūt par buržuju.

Andrejs Marsovs