Vai tuvojas Latvijas zinātnes uzlidojums?

Lieliska ziņa! Mūsu valdība plāno palielināt zinātnes nozares finansējumu 2% apjomā no IKP līdz 2027. gadām. Tagad zinātnes nozares finansējums ir 0,51% no IKP. Vai tas ir daudz vai maz? Vai paliks līdz tam laikam mūsu valstī zinātniskā un tehniskā progresa entuziasti, kuri ir gatavi ciest pastāvīgu finansējuma un motivācijas trūkumu, savā, neapšaubami, ļoti svarīgā darbā?

PSRS vara kopumā un Latvijas PSR vara teicami saprata zinātniskās nozares nozīmi. Zinātnes attīstībai tika veidoti labi apstākli un tika nodrošināts finansējums. Apskatīsim 1988. gada datus:

46 Akadēmiķi, 14 000 zinātniskie darbinieki (no kuriem 461 ir zinātņu doktori, 5000 ir zinātņu kandidāti). Etnisko latviešu no 14 tūkstošiem zinātnieku bija 7391, par kādu “nacionālo diskrimināciju pret latviešu tautu” var būt runa?

Protams, bez bērnudārziem, skolām, arodvidusskolām nevar sagatavot kvalificētus speciālistus. Pielikumā ir dati:

Pirmsskolas iestādes pēc saziņas un apmācības valodām:

  • krievu valodā 38,8%
  • nekrievu valodā — 43,7%
  • krievu un nekrievu valodā 17,5%
  • pastāvīgās pirmsskolas iestādes — 1080 (701 pilsētās, 379 laukos)
  • dienas vispārizglītojošās skolas — 872 (336 pilsētās, 536 ciematā)

Studentu skaits:

  • latviešu valodā 52,4%
  • krievu valodā 47,6%
  • skolas bērniem ar intelektuāliem vai fiziskiem traucējumiem — 54
  • internātskolas — 6

Izglītojamo skaits vidējās specializētās izglītības iestādēs pēc tautības:

  • latvieši — 47%
  • citi — 53%

Augstskolas — 10 (44,2 tūkstoši studenti):

  • latvieši — 51%
  • citi — 49%

Tagad saskaņā ar oficiālo statistiku zinātniskā personāla skaits valstī ir aptuveni 5,5 tūkstoši cilvēku, tas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā tālajā 1988. gadā. Varbūt šis zinātnē iesaistīto cilvēku skaits mūsu valstij nav vajadzīgs, spriežot pēc valdošās šķiras rīcības. Bet tad var aizmirst par zinātnisko un tehnoloģisko progresu, par Latvijas zinātnieku sasniegumiem un viņu ieguldījumu ražošanā, un to rezultātu — par visu sabiedrības locekļu dzīves līmeņa uzlabošanu. Mēs pārvērtīsimies par lēta un neizglītota darbaspēka valsti, preču pārdošanas valsti un atpūtas vietu gan «pirmās pasaules valstu» iedzīvotājiem, gan tiem iedzīvotājiem, kuri ir nabadzīgāki.

Mes izmantojam PSRS mantojumu, bet kas paliks mūsu bērniem un mazbērniem?

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu Akadēmija