Zinātne dzīvot XXI gadsimtā

Latvijas skolnieka pārspriedums

Bieži vien jaunie cilvēki uzdod sev jautājumus par to, kā dzīvot, kāda ir dzīves jēga un tam līdzīgus. No pirmā acu skatiena var likties, ka šī tiešām ir grūtākā katra cilvēka izvēle vai strīdīgs jautājums. Tomēr, kā izriet no nosaukuma, šā jautājuma atrisinājumu var meklēt zinātnē, un šīs zinātnes nosaukums ir marksisms-ļeņinsms. Bet par visu pēc kārtas.

«PSRS-2061» konkursa dalībnieka «Savas» zīmējums

No sākuma jāatcerās, kādos apstākļos dzīvo vairākums cilvēku. Šobrīd mūsu sabiedrība ir kapitālisma imperiālistiskajā attīstības stadijā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju vairākums dzīvo no algas līdz algai, baidoties no atlaišanām un šausmīgajos apstākļos — proti, izvēlējoties sev savtīgu dzīves mērķi — nopelnīt naudu, nopirkt un pārcelties uz lielu māju, atrast sev labu dzīves draudzeni (draugu) un dzīvot bezbēdīgi, izaudzināt labus bērnus, — cilvēki sev nodrošina mūžīgas sāpes, jo šie mērķi pamatā ir nesasniedzami. Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, monopolistu ģimenes, kurās ir ļoti daudz naudas un kuri var sev tā saucamo «laimi» nodrošināt. Bet arī šo cilvēku durvīs vienā dienā var pieklauvēt un laipni palūgt atgriezt no darbaļaudim nolaupīto.

Tomēr cilvēku dzīve, protams, ne vienmēr būs šāda. Ekspuatātorisko formāciju netaisnīgumu sāka pamanīt visdažādākie sociālisti-utopisti vēl gandrīz vai tad, kad tās izveidojās. Viņi piedāvāja dažādus sabiedrības modeļus, kur civēki it kā būtu laimīgi. Bet sabiedriskā matērija nav un nevar būt kaut kādas idejas rezultāts, tieši otrādi, tā attīstās pēc saviem objektīviem likumiem. Daži sociālisti-utopisti izdomāja vairākas interesantas lietas, sapņojot par nākotnes taisnīgu sabiedrību. Bet viņi nerādīja ceļu līdz šai sabiedrībai. Tikmēr zinātniskais sociālisms parādīja to šķiru, kas vedīs cilvēkus līdz šādai sabiedrībai. Visi cilvēces sāpes bija nepieciešamas, lai sasniegtu noteiktu ražošanas spēku attīstības līmeni. Mūsdienu kapitālisms jau izdarīja visu, ko tām vajadzēja, un mūsdienās jau bremzē zinātniski-tehnisko progresu, vairāk un vairāk nonākot pretrunā ar sabiedrību un sabiedrisko ražošanas raksturu. Apkopojot visus līdz šīm iekrātas cilvēces zināšanas un attīstot tās, to pierādija Markss, Engelss, Ļeņins un citi marksisti.

Katra strādnieka, un līdz ar to arī strādājošā, objektīvā ekonomiskā interese ir sevis un savas ģimenes locekļu brīvā vispusīgā attīstība. Šo mērķi var sasniegt tikai tādā sabiedrībā, kur ir pilnībā iznīcinātas jebkādas šķiru atšķirības. Tātad sanāk, ka darba cilvēkam jādzīvo, cīnoties par savām objektīvām interesēm. Var arī norādīt uz to, ka veltot savu dzīvi cīņai, civēks nekad nebūs nelaimīgs, kaut arī kādas grūtības vai neveiksmes viņš nepiedzīvotu.

Bet ko darīt, ja esat monopolists vai vēl joprojām nebankrotējis sīkburžujs vai inteliģents? Apjēgt, ka ja jūs neierobežoti īstenosiet savu ekonomisko interesi — laupīsiet citus — jūs beigu beigās iznīcināsiet strādniekus un pats iesiet bojā. Stājieties strādnieku šķiras pozicijās un palīdzējiet tai cīņā, jo tas ir mūsu vispasaules vēsturiskais uzdevums: apgaismot ceļu strādnieku šķirai. Cīņa par darbaļaužu interesēm beigu beigās aptver visu sabiedrību, tostarp arī jūs. Tāpēc šķiriskā piederība netraucēs jūsu cīņai. Kā rakstīja K. Markss un F. Engelss «Komunistiskās partijas manifestā», «Vecās buržuāziskās sabiedrības vietā ar tās šķirām un šķiru pretstatiem stājas asociācija, kurā ikviena indivīda brīva attīstība ir visu indivīdu brīvas attīstības nosacījums.»

Cīnieties par savām interesēm, ja esat strādnieks, kalpojiet strādnieku šķirai, ja esat inteliģents vai pat buržujs; kļūstiet par proletāriešu morāles — nākotnes morāles nesējiem un izplatītājiem. No kā sākt? No klasiķu darbu pētīšanas. Tie norādīs jums ceļu.

Visu zemju proletārieši, savienojieties!