Satversmes cirks jeb Rīgas tiesa

2022. gada 8. augustā seši Latvijas Strādnieku frontes biedri iesniedza prasību Satversmes tiesā, pieprasot 1 atcelt lēmumu par Rīgas Atbrīvotāju pieminekļa nojaukšanu. Lai to izdarītu, viņi arī izgāja visas zemākas instances.

Mums nebija ilūziju par tiesas taisnīgumu un objektivitāti. Satversmes tiesas atteikums bija jāsaņem, lai vērstos starptautiskajā tiesā — ANO Cilvēktiesību komitejā.

Taču Latvijas Satversmes tiesai tomēr sanāca mūs pārsteigt ar savu klaji neobjektīvu un juridiski analfabētisku atbildi. Atbildes teksts izskatās ne tik daudz pēc tiesas lēmuma, cik pēc nacistiskās partijas aģitācijas.

Kā tika izstrādāts pieteikums?

Pieminekļa Atbrīvotājiem no fašisma nojaukšana ir barbariska un noziedzīga rīcība. To saprot ikviens, kura prātu nav aptumšojušas šovinistiskas blēņas. Turklāt piemineklis ir latviešu tēlnieku un arhitektu mākslas darbs un vērtīgs kultūras objekts. Katru gadu simtiem tūkstošu cilvēku noliek ziedus pieminekļa pakājē. Piemineklis simbolizē Latvijas tautas uzticību dižam cīnītāju pret fašismu varoņdarbam, kas nodrošināja mieru uz zemes un pašas Latvijas pastāvēšanu. Saskaņā ar vācu fašistu iebrucēju brutālo plānu, Latviju un latviešu tautu bija paredzēts iznīcināt, bet iedzīvotājus pārvērst vergos.

Rīgas Atbrīvotāju piemineklis ir visu Latvijas iedzīvotāju vērtība neatkarīgi no nacionalitātes, bet uzvara Lielajā Tēvijas karā ir daudznacionālās padomju tautas varoņdarbs.

Katrs no šiem argumentiem ir pietiekams, lai atteiktos no barbariskas pieminekļa nojaukšanas idejas. Tomēr pieteikuma iesniegšanai ANO ir jāizvēlas vispiemērotākais arguments.

Sastādīt pieteikumu mums palīdzēja labi pazīstams starptautiskais jurists Staņislovas Tomass. Prakse liecina, ka ANO Cilvēktiesību komiteja īpašu uzmanību pievērš pārkāpumiem, kas apdraud mazākumtautību kultūras pastāvēšanu. Tāpēc pieminekļa aizstāvēšanai tika izvēlēts šāds formulējums:

Līdzpieteikuma iesniedzēji ir aktīvi Uzvaras pieminekļa lietotāji Satversmes 17. panta 1. daļas 11. punkta izpratnē. Viņi izmanto pieminekli, to vērojot, apstaigājot, pieliekot ziedus pie pieminekļa. Līdzpieteikuma iesniedzēji pieder pie krievu etniskās minoritātes, un piemineklis ir būtisks viņu etniskajai kultūrai Satversmes 114. panta 2 un Starptautiskā pilsonisko un politisko tiesību pakta 27. panta izpratnē.

Uzvara Otrajā pasaules karā ir būtiska krievu kultūras identitātes sastāvdaļa. Uzvaras piemineklis pārstāv krievu etniskās kultūras un etniskās identitātes daļu. Latvijas un Krievijas līgumā Uzvaras piemineklis ir noteikts kā kultūras objekts.

Ko atbildēja Satversmes tiesa?

Savu spriedumu tiesa uzsāka, atzīmējot, ka Latvijas Satversme tiešām atzīst nepieciešamību ievērot mazākumtautību vērtības un tiesības (paldies!) un pat saglabāt un attīstīt to identitāti, valodu un kultūru.

Taču tālāk tiesa norādīja: «Ir nepieciešams nošķirt vēsturisko krievu nacionālo minoritāti no „padomju okupācijas laikā iebraukušajiem migrantiem un viņu pēcnācējiem“.» Saskaņā ar tiesas viedokli, Latvijā pastāvīgi dzīvojošais padomju perioda migrants, kurš nav ieguvis Latvijas pilsonību, var izmantot mazākumtautību konstitucionālās tiesības, ja viņš «identificē sevi ar Latvijā vēsturiski dzīvojošo nacionālo minoritāti». «Tomēr pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši, ka viņi pieder pie vēsturiskās krievu nacionālās minoritātes un ka viņiem ir tiesības uz kādu no Satversmes 114. pantā paredzētajām tiesībām,» teikts tiesas lēmumā 3.

Lūk, tas ir viss. Ja jūs esat tas, kas jūs esat, ar to vien ir pa maz. Jums nav tiesību uz savdabīgumu un identitātes, valodas un kultūras saglabāšanu (nemaz nerunājot par attīstīšanu) — saskaņā ar ST šīs tiesības nav neapšaubāmas, tās nav dotas ikvienam cilvēkam piedzimstot. Tādējādi Latvijas valsts oficiāli atbalsta veselu Latvijā dzīvojošo tautu kultūras un identitātes iznīcināšanu, vajā cilvēkus par viņu uzskatiem un atņem viņiem starptautiskajā likumdošanā nostiprinātās cilvēka pamattiesības.

Mēs nebūtu pārsteigti, ja tuvajā nākotnē, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, nāktos pierādīt, ka jūs esat cilvēks.

Redzēsim, kā uz šo fašistisko nejēdzību reaģēs ANO Cilvēktiesību padome — orgāns, kas ir izveidots speciāli, lai nodrošinātu, ka visas paktu parakstījušas valstis vienādi interpretē starptautiskās pilsoniskās un politiskās tiesības. ST atbilde tagad ir daļa no Komitejā izskatāmās sūdzības.

Pievērsiet uzmanību tam, ka Satversmes tiesas, ja tā var teikt, loģika balstās uz apgalvojumu, ka krievi, kas sevi asociē ar saviem padomju senčiem, nav nacionālā minoritāte, un viņiem nav tiesību. Savukārt šis apgalvojums ir neargumentēts un kopumā formulēts diezgan mīklaini:

«Latvija par kritērijiem indivīda piederībai mazākumtautībai atzinusi… konkrētās mazākumtautības vēsturisko saikni ar Latviju.»

Kas tas vispār ir?! Ko nozīmē «Latvija atzinusi»? Kad un kas to izdarīja?

Šie formulējumi liek apšaubīt tiesnešu kompetenci un saprātīgumu. Bet, acīmredzot, «konkrēta» tiesneša saprātīgums nav tik svarīgs kā viņa «vēsturiskā saikne ar Latviju». Lai gan arī tā nebija pierādīta.

Zemāk sniedzam fragmentus no ST atbildes:

Satversmes 114. pants paredz mazākumtautību vērtību un tiesību atzīšanu un ievērošanu. Attiecīgi valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību…

Latvija par kritērijiem indivīda piederībai mazākumtautībai atzinusi citstarp kultūras, reliģijas un valodas atšķirību, pilsonību un konkrētās mazākumtautības vēsturisko saikni ar Latviju. Turklāt ir jānošķir vēsturiskā krievu mazākumtautība un padomju okupācijas laikā ieradušies migranti un viņu pēcnācēji. Satversmes 114. pantā ietverto tiesību izmantošanas iespēja var tikt attiecināta arī uz padomju laika migrantiem, kas nav ieguvuši Latvijas pilsonību. Proti, ja Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona sevi identificē ar Latvijas teritorijā vēsturiski dzīvojošu mazākumtautību, tā var izmantot Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības.

Pieteikumā ir norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji pieder pie krievu etniskās minoritātes un ka Uzvaras parkā esošais monuments ir būtisks viņu etniskās kultūras saglabāšanai. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, uzvara Otrajā pasaules karā esot krievu kultūras identitātes sastāvdaļa, līdz ar to Uzvaras parkā esošais monuments pārstāvot krievu etniskās kultūras un etniskās identitātes daļu.

Tomēr Pieteikuma iesniedzēji pieteikumā nav pamatojuši savu piederību vēsturiskai krievu mazākumtautībai un to, ka uz viņiem ir attiecināmas kādas no Satversmes 114. panta ietvertajām tiesībām. Proti, pieteikumā nav sniegts juridiskais pamatojums tam, ka konkrētajā situācijā Pieteikuma iesniedzējiem no Satversmes 114. panta izrietētu tiesības prasīt saglabāt Uzvaras parkā esošo monumentu. Līdz ar to no pieteikuma nav gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētā norma būtu radījusi Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 114. pantā ietverto pamattiesību aizskārumu.

 1 Pieteikums atcelt Rīgas domes 13.05.2022 lēmumu Nr. 1511 un Likuma «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» 4. panta pirmo daļu.

 2 LR Satversmes 114. pants nosaka: «Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību».

 3 Izcēlums ir mūsu.