Marksisma pulciņa biedra saruna ar strādnieku

Strādnieks: Jūs te sēžat, grāmatiņas kaut kādas lasāt. Bet ko jūs konkrēti esat izdarījuši mums, strādniekiem?

Marksisma pulciņa biedrs: Lasot šīs grāmatas, mēs izzinām sabiedrības iekārtu, cilvēku ekspluatācijas cēloņus, meklējam šīs sabiedrības pārveidošanas ceļus, lai likvidētu ekspluatācijas iespējas.

S: Bet ir jārīkojas! Ir jāparāda ekspluatatoriem savs spēks, lai tie nobītos un dalītos ar tautu. Bet kurš nobīsies no jums?

MPB: Kā, jūsuprāt, jārīkojas?

S: Jāprotestē!

MPB: Un ko var izmainīt šie protesti? Samazināt darba dienu? Uzlabot darba apstākļus? Apstādināt to, ka bagātnieki kļūst bagātāki, bet vairākums darbaļaužu – nabadzīgāki? Ukrainā tik kaislīgi protestēja maidanā, Baltkrievijā protestē katru svētdienu, Francijā dzeltenie vesti arī protestē, bet uzlabojumu nav.

S: Tik un tā ir jādara kaut kas reālais, nevis jāsēž ar grāmatām.

MPB: Lai uzbūvētu māju, ir nepieciešams rasējums. Lai izveidotu rasējumu, ir nepieciešamas inženiera zināšanas. Vai jums ir tādas zināšanas, lai redzētu ceļu līdz atbrīvošanai no ekspluatācijas? Vai jūs apguvāt tos marksisma klasiķu darbus, kur šis ceļš norādīts?

S: Es strādāju 10—12 stundas dienā. Man ir ģimene, man tā jāuztur. Nav man tik daudz laika, lai klasiķus lasītu.

MPB: Mēs arī visi strādājam. Un visu savu brīvo laiku veltām marksisma pētīšanai un popularizēšanai, lai tiem, kam nav laika to pētīt, mēs spētu dot padomu par to, kā izmainīt viņu stāvokli. Tomēr neviens viņu vietā nevarēs uzlabot darba apstākļus. Tikai apvienojoties, strādnieki spēs dabūt sev sociālos labumus.

S: Mums darbā katrs domā tikai par sevi un neuzdrošināsies administrācijai nevienu vārdu teikt.

MPB: Neviena strādnieku sociālā uzvara nebija sasniegta bez neatlaidīgas cīņas. Sašķelti, sadrumstaloti darba kolektīvi kļūst par vieglu medījumu ekspluatatoriem. Rezultātā pastāvīgi tiek pasliktināti darba apstākļi, samazināta algas reālā vērtība, pieņemti tādi likumi, kuri ir pretrunā ar darbaļaužu interesēm.

S: Ar ko tad jāsāk?

MPB: Ar ekonomisko cīņu, ar arodbiedrību. Ja jūsu uzņēmumā tādas nav, vai tā ir “dzeltenā”, īpašniekam piederoša, organizējiet savējo! Parunājiet ar drošiem kolēģiem, kam ir autoritāte! Mēģiniet viņus apvienot! Kad izlemsiet uzsākt cīņu, vērsieties pie mums pēc konsultācijas. Bet sākumā būtu labāk sagatavoties teorētiski, tāpēc aicinām jūs piedalīties marksisma pulciņā.

S: Es padomāšu.