Maiga Taisnība staigāja skaistajos tērpos,
Ģērbies bāreņiem, svētlaimīgiem, invalīdiem,
V. Visockis

ASV nesen notikušā uzbrukuma Kapitolijam un citu nekārtību dēļ, sociālajos tīklos masveidīgi izpaudās vaidi un raudas par it kā ļaunprātīgu demokrātiju. Par to, ka tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi. Par to, ka demokrātija ir slima un nespēj veikt savas funkcijas. Par to, ka pastāv citādāk domājošo cilvēku vājāšana, mutes aizbāšana cilvēkiem, kuri ir nepatīkami valstij, un alternatīvo viedokļu apspiešana. Par to, ka tiek veikti viltojumi, falsifikācijas, tiek izteikti netaisnīgi spriedumi. Kā tā var? Tā ir demokrātija? Demokrātija ir tīra, gaisīga, lidojoša baltajos tērpos virs visiem, nevienu neskar, visiem ļauj izteikties un uzreiz soda jebkuru netaisnīgumu. Bet te…

Pilsoņi! Lūdzu neuztraucieties un nomierinat savu apsūdzības degsmi. Atbildīgi jums paziņoju — tas, ko mēs tagad novērojam, ir pati īstenākā demokrātija, tāda, kāda tā ir, ne ar ko nesasmērēta, tā nav sliktāka par jebkuru citu. Tā tieši tāda arī ir, laipni lūgti! Bet cilvēkus, kuri to nemīlēs, mēs… bet par to mazliet zemāk.

Lai saglabātu savus nervus no liekiem aizvainojumiem un neradīt bezjēdzīgas ilūzijas, nepieciešams mierīgi saprast, kas ir demokrātija un kāda tā var būt? Jo demokrātija — tā vienmēr ir kaut kāda. Tīrā veidā tā vispār nevar būt, tāpat kā nevar būt tīras, nesaistītas ar kādu konkrētu priekšmetu krāsas, garšas un smaržas.

Demokrātija ir cieši saistīta ar sabiedriski ekonomisko formāciju, un demokrātiju var noteikt tieši pēc tās. Var pastāvēt verdzības demokrātija. Tās, protams, ir Senās Atēnas, mēs tās mīlam un bieži izmantojam kā piemēru. Pastāvēja arī feodālā demokrātija. Cik brīnišķīgs demokrātijas paraugs ir Polijas—Lietuvas kopvalsts Saeima — liberum veto! Ja vismaz viens magnāts nobalsoja pret, tad lēmums nevarēja būt pieņemts. Kā var būt demokrātiskāk, vai ne? Šodien mums, kā arī ASV, pastāv buržuāziskā demokrātija. Cita tā nevar būt, jo pie varas ir buržuāzijas šķira.

Vai bija demokrātiski nogalināt vergu? Protams, viņš taču nav cilvēks, bet demokrātija verdzības laikos Atēnās ir paradzēta tikai vergu turētājiem.

Vai bija demokrātiski nopērt vergu? Nekādu problēmu! Demokrātija Polijas-Lietuvas kopvalstī skāra tikai šļahtu. Pamēģina tikai kāds «liellops» pateikt, ka viņam ir tiesības!

Vai ir demokrātiski ASV falsificēt vēlēšanas, pārtraukt prezidenta runu, nobloķēt viņu sociālajos tīklos? Protams, jo tā izlēma valdošās šķiras vairākums. Ak, jūsu viedokli nepaklausīja, parasts pilsonis? Bet kāda mums ir demokrātija? Neaizmirsāt? Jums ir miljards dollāru? Tad varat ienākt, mēs jūs uzklausīsim. Nē? Varat iet tur, kur jūs nosūtīja kādreiz Polonskisa kungs.

Tātad, par to «kāda tā ir» sapratām. Tagad vajag atbildēt uz jautājumu «kas tas ir». Uz šo jautājumu ir skaidra atbilde: demokrātija ir valsts forma. Buržuāziskā valsts var pastāvēt divās formās: demokrātija un fašisms. Fašisms ir atklātā teroristiskā diktatūra, bet demokrātija ir aizsegta, neteroristiskā tās pašas valdošās šķiras diktatūra. Aizsegu mūsdienu ASV ir ļoti daudz: vispārējās vēlēšanās, divpalātu parlaments, neatkarīgas tiesas, mēri, šerifi un brīvi ievēlētie dažādu kalibru deputāti. Viss tas pastāv un tas nozīmē, ka demokrātija vada ballīti šajos dzīves svētkos. Bet tad, kad parlaments tiks atsaukts, iecels jaunu fīreru un visus ļoti neapmierinātos ieslodzīs cietumā, tad jau cita lieta. Bet pagaidām ne.

Bet kas notika īstenībā? Kāpēc cilvēki kliedz un smērē ar saviem glaimojošiem epitetiem nevainīgo demokrātiju? Bet notika sekojošs. Šķelšanās virsotnē un ASV valdošās šķiras domstarpību dēļ, demokrātijas aizsegs mazliet nokrita un daļēji kļuva redzami daži valsts mašīnas mehānismi. Un tie, kas gaidīja ieraudzīt zem šī aizsega to maigo taisnību skaistajos tērpos, spēlējošo uz arfas vispārējā harmonijā, pēkšņi atklāja rupju, dzirkstošu, trokšņaino un spiedošu savos zobratos dzīvo miesu agregātu stīmpanka stilā. Atbrīvošanās no tāda līmeņa ilūzijām apziņā ļoti grūti pārdzīvot. Bet tie, kam tas sanāca bez histērijas un gaudām, kļuva daudz gudrāki. Un tagad viņi jau nekad necerēs, ka, metot papīru kastē, samainīs triljonu dollāru plūsmu virzienus. Un viņi neuzdos stulbus jautājumus par to, kāpēc pēkšņi ievēlētie deputāti aizstāv nevis viņu, parasto vēlētāju intereses, bet pavisam pretējus.

Bet demokrātiju neapvainojiet! Tā nav vainīga!

Sergejs Mehņevs