240 Rīgas daudzdzīvokļu mājām ir nepieciešams neatliekams remonts. Drīz tām pievienosies vēl 300 māju. Atbildība par iedzīvotāju drošību šajās mājās ir arī privātpersonām, kurām pieder dzīvokļi.

Ļaujot privatizēt LPSR laikā būvētos dzīvokļus, buržuāziskā valsts izdarīja ļoti spēcīgu gājienu. Pirmkārt, tā noņēma no sevis daļu no dzīvojamo māju uzturēšanas izdevumiem un, nosakot «tirgus cenas» komunālajiem pakalpojumiem, sāka cirpt jaunizkaltos īpašniekus kā aitas. Turklāt, protams, tika ieviests nekustamā īpašuma nodoklis un daudzi citi «patīkami» pārsteigumi. Otrkārt, tā izaudzināja iedzīvotājos īpašniekus — sīkburžuāziskās ideoloģijas nesējus, kuri trīcēs par savu grašos vērto dzīvoklīti un kurus varēs biedēt ar komunistiem, kuri visu atņems. Taču pamēģiniet tikai neapmaksāt rēķinus par apkuri, gaismu un gāzi.

Mēs zaudējām valsts dzīvokļus, kuru uzturēšanu varēja atļauties jebkurš strādnieks, bet ieguvām «savus», kurus jebkurā brīdī varam pazaudēt. Mēs zaudējām pieejamu un plašu sabiedriskā transporta tīklu, bet ieguvām daudz automašīnu, kuras metropoles valstis ar prieku dzen pie mums kā uz izgāztuvi.

Latvijas valdošā škira — buržuāzija, — pievilinot iedzīvotājus ar šo iedomāto īpašumu kā ar burkānu, ieguva galveno īpašumu — īpašumu pār ražošanas līdzekļiem. Un tā kā algotie strādnieki ir spiesti katru dienu pārdot savu darbaspēku ražošanas līdzekļu īpašniekiem, lai nenomirtu no bada un aukstuma, viņi tādēļ tiek pastāvīgi aplaupīti, dzīvoklis un mašīna īpašumā pilnīgi neko nemaina reālajā situācijā. Tie, kuriem pieder rūpnīcas, fabrikas un valsts uzņēmumi, nopelnīs uz mums naudu. Nestrādājošie elementi, sabiedrības parazīti.

Darbaļaužu valsts — vienīgā izeja no kapitālistiskā purva.

Apzinīgais strādnieks