Par buržuāziskajiem ekspertiem

Latvijas populārākais ziņu portāls «Delfi» jau sen ir kļuvis par vienkāršu valdošās šķiras propagandas ruporu. Tā materiālos jau sen nav ne miņas no objektivitātes. Bet tas nebeidz pārsteigt! Viens no raksta nosaukumiem vienkārši pārsteidza: «Jauna tendence darba tirgū — izmaksu pieauguma dēļ darbinieki pieprasa algas paaugstināšanu».

It kā dzīvojām draudzīgi: paaugstinājām cenas precēm un pakalpojumiem, palielinājām savu peļņu, un pēkšņi darbinieki (nekauņas!) pieprasa algas paaugstināšanu, tādējādi apdraudot daļu no kapitālista peļņas. No kurienes radās šī «jaunā tendence»?

Steidzamies jūs apbēdināt — tā nav nekāda tendence, tā ir parasta šķiru cīņa. Darbaļaudis negribīgi, bet cenšas pretoties buržuāziskajam uzbrukumam.

Cik jauna (kā apgalvo virsraksts «Delfijos») ir šī «tendence»? Tā pastāv kopš tā laika, kad pasaule ienāca kapitālisma laikmetā, tiklīdz brīvie cilvēki sāka pārdot savu spēju strādāt ražošanas līdzekļu īpašniekiem. Un, tiklīdz viņi saprata, ka, ja viņi neapvienosies un necīnīsies, tad buržuāzija noteikti piespiedīs viņus strādāt par grašiem un bez brīvdienām.

Tātad darbinieki masveidā pieprasa algu paaugstināšanu. Sajutis briesmas, kapitālistu arodbiedrības darbinieks Endziņš nekavējoties to komentēja: «Pastāv izteikta tendence lūgt algas pielikumu. Spiediens ir milzīgs, dinamika ir liela,» un piebilda kaut ko par darba ražīgumu, «redziet, — saka, — ja alga aug ātrāk nekā darba ražīgums, tad tā nevajadzētu būt.»

Arī mums par to ir ko teikt. Kopš 1917. gada šis pats darba ražīgums ir palielinājies vairākas reizes, bet darba diena tā arī palikusi 8 stundas gara (un tas ir labākajā gadījumā). Varbūt tad saīsināsim darba dienu vismaz līdz 4—5 stundām saskaņā ar pieaugušo pa 100 gadiem ražīgumu? Aprēķināts, ka strādnieks no 8 stundām 1—2 stundas strādā sev (ražo savu algu), bet pārējā laikā viņš ražo peļņu, kuru kapitālists pilnībā atņem. Tad varbūt samazināsim darba dienu līdz 2 stundām, saglabājot algu?

Kapitāla pasaulē darbaļaudis vienmēr cīnās par darba apstākļu uzlabošanu un algas paaugstināšanu. Jo, atšķirībā no buržuāzijas, mums nav nekā cita, izņemot savu spēju strādāt. Bet jācīnās pareizi, jo mūsu šķiras pretinieks vienkārši tā nepadosies. Apvienojieties, izveidojiet arodbiedrības, slēdziet koplīgumus. Lai uzvarētu cīņā, ir jāmācās, jācīnās un jāmācās cīnīties.