Mūsu redakcijai uzrakstīja dzelzceļa strādnieks. Viņš aprēķināja savas algas izmaiņas 11 gadu laikā.
Viņa vēstule norādīta zemāk. Lai atspoguļotu atšķirības, mēs sāksim ar mūsu valsts varas nostāju.
Oficiālā valsts nostāja
Latvijas valdība apgalvo, ka iedzīvotāju ienākumi pieaug. Šajā gadījumā parasti tiek sniegti noslēpumaini vidējie rādītāji, ieskaitot vadības līmeņa un parasto darbinieku ienākumus, un kopā tas tiek dēvēts par vidējo algu.
Viņi apgalvo, ka vidējā alga Latvijā tuvojas 1100 eiro mēnesī. Šī ir tā saucamā «alga uz papīra», kas ir tīrā spekulācija, jo darba ļaudis nemaksā ar «papīru», bet ar īstu naudu. «Uz papīra» var rakstīt kaut vai miljonus.
Bet kā tad īsti ir? Vārds Dzelzceļa darbiniekam.
«Nolēmu aprēķināt algu: cik lielā mērā pieauga ienākumi par 10 gadiem.
Darba alga 2009. gadā uzņēmumā «Latvijas Dzelzceļš» — 500 latu apmērā (2010. gadā jau bija 400).
Darba alga 2020. gadā — 651 eiro (651×0,715) = 465 latu.
Acīmredzami, ka darbinieka ienākumi palielinājās no 500 līdz 465 (ls, vecajā valūtā) — nemaz neņemot vērā pārtikas, dzīvokļu, braucienu cenu pieaugumu.
Līdz ar to, dzīves līmeņa paaugstināšana— tā ir ironija».
No sevis piebildīsim, ka, ņemot vērā oficiālo inflācijas līmeni par norādīto laiku, 500 latu 2009. gadā ir ekvivalents 815 eiro 2020. gadā. Tātad, šajā gadījumā ir notikusi darba algas samazināšana par 20%.
Lai atgūtu 11 gadus veco algas pirktspējas līmeni, to ir nepieciešams palielināt par 25%.
Turklāt arvien lielākam cilvēku skaitam nākas šķirties ar savu profesiju un pāriet uz zemāk apmaksātu darbu. Noslāņošanās, balstoties uz ienākumiem, padziļinās. Pie tam tas notiek šķiras robežās: darba ļaudis kļūst nabadzīgāki, bet kapitālisti bagātāki. Sīkās buržuāzijas tiek sagrautas, līdz ar to tās pāriet pie šķiras darbiniekiem.
