Latvijas Saeimas 1 vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem. Kandidātus izvirza politiskās partijas. Lai nodibinātu partiju, ir nepieciešams savākt ne mazāk kā 200 biedrus, kā arī veikt dažādas birokrātiskās procedūras. Lai to izdarītu, ir vajadzīga nauda. Lai iekļūtu Saeimā, ir jāveic priekšvēlēšanu kampaņa, maksājot PR aģentūrai, drukājot un izplatot skrejlapas, pērkot laiku televīzijā un radio. Tam vajag ļoti daudz naudas. Ļoti daudz naudas mēdz būt tikai buržuāzijai. Valsts kā kolektīvais buržuā piemet partijām naudiņu no budžeta, bet ar to ir par maz. Vajag daudz vairāk. Un, lūk, mūsu cienījamie politiķi, lai kļūtu par «labākajiem tautas pārstāvjiem» un iekļūtu Saeimā, iesaistās korupcijā, krāpšanā un citās afērās. Par to mums pastāstīja Rīgas domes deputāts, partijas «Attīstībai/Par!» bijušais biedrs Māris Mišerevskis.
«Tautas kalpi» nonāk pie varas jau sapinušies finanšu saistībās ar saviem sponsoriem, kuriem sakrājas kaudzes kompromata pret tiem. Rodas jautājums: kādas intereses viņi pārstāvēs Saeimā un pašvaldībās? Jautājums ir retorisks.
Taču strādniekiem šajā vēlēšanu sistēmā nav vietas. Viņiem nav pieejamas lielas naudas summas. Viņiem nav laika un līdzekļu visādu krāpšanas shēmu īstenošanai. Tie, kas mūs baro un ģērbj, kas būvē mums mājokli un saražo visus materiālos labumus — tie ir atstumti no valsts pārvaldes. Viņu intereses neviens nepārstāv. Tāpēc viņu darba apstākļi turpina pasliktināties.
Tikai nobriedusi, savas intereses apzinājusī un cīņā norūdītā strādnieku šķira ir spējīga izveidot partiju, kas varēs izmantot parlamenta tribīni, pacēļot darbaļaužu balsi pār buržuāzisko afēristu un politisko korumpētāju baru.
