2013. gadā Rīgas Kuģu būvētava grandiozi nosvinēja svinēja savu 100 gadu jubileju. Tika organizētas prezentācijas, ceremonijas, banketi, viss, kā mēs mīlam. Tika izdots brīnišķīgs albums ar uzņēmuma vēsturi, tā sasniegumiem un spožām perspektīvam. Perspektīvas tiešām ir gaišas, taču tikai uz papīra: jaunākajā uzņēmuma finanšu pārskatā par 2019. gada pirmo pusi. Valde pompozi paziņo, ka tā turpina uzlabot finanšu rādītājus, mārketinga aktivitāti, palielina remontējamo kuģu skaitu un pabeigs rekonstruēt uzņēmuma ražošanas ēkas, peldošos dokus, celtņus, velkoņus un citus uzņēmuma pamatlīdzekļus.

Un kas patiesībā? Faktiski jau vairākus gadus tiek izspiestas pēdējās no uzņēmuma pirms totāla sabrukuma. Šādi rūpnīcas veikali izskatījās savos labākajos gados.

Darbs ritēja pilnā apjomā, attīstījās ražošana, uzņēmumā strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši strādnieku. Un šādā stāvoklī šodien ir korpusu cunfte:

Tukšs, kluss un jau daļēji izlaupīts. Šī frēzmašīna jau ir demontēta un ir gatava iekraušanai:

Kad redzēsiet šo fotoattēlu, mašīna, iespējams, jau būs nodota utilizācijai. Ir vēl nomācošāks kuģu būves darbnīcas attēls. Šeit sakāves process tuvojas beigām. Tika sagriezti un nodoti metālapstrādes darbgaldi, darbarīki, montāžas gultas mežonīgajā veidā.

Bet kādreiz šeit būvējā vairākus jaunus kuģus.

Tā patiesībā notiek pamatlīdzekļu uzlabošana, palielināšana un rekonstrukcija. Kā rūpnīca nonāca līdz šādam stāvoklim? Kādi ienaidnieki iznīcināja šo pārtikušo uzņēmumu?

Iepazīstieties: īstais īpašnieks, efektīvs vadītājs un progresīvs kapitālists. Tikai dažiem cilvēkiem izdodas savākt šādu pušķi no publikācijām kriminal.lv un kompromat.lv vietnēs. Kā tas izdevās Vasilijam Meļņikam? Apspriest šī kunga kompromitējošus «sasniegumus» ir diezgan aizraujoši, tomēr tas ir nepateicīga nodarbošanās. Mēs nerunājam par cilvēku, bet par sistēmu. «Uzņēmējs ar apšaubāmu reputāciju» bija divu ministru prezidentu un viena valsts prezidenta padomnieks un arī pat ekonomikas ministrs uz trim dienām. Viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni no prezidenta V. V. Freibergas rokām un Tautu draudzības ordeni no prezidenta V. V. Putina, vienlaikus izvairoties no citu «Kremļa aģentu» likteņa. Viņš ir joprojām ieņem augstus amatus daudzu uzņēmumu valdēs. V. Meļņiks arī bieži apmeklē augsta ranga ierēdņu kabinetus un viesistabas.

Urbšanas platformas tika būvētas Singapūrā un tad tika piegādātas Ukrainas «Neftegaz» kompānijai, izmantojot virkni fiktīvu «vienas dienas» firmu. Pašlaik šīs platformas darbojas Melnās jūras šelfā. Neviena skrūve nebija izgatavota Rīgas Kuģu būvētavā, nekas netika izgatavots ar latviešu metinātāja roku: no šī darījuma Latvijas budžets nesaņēma nevienu santīmu. Taču Ukrainas oligarhi pēkšņi kļuva bagātāki, un Vasilijs Meļņiks par 15 miljoniem mārciņu nopirka kazino Londonā. Ap šo laiku parādījās pirmās katastrofas pazīmes: līgumu anulēšana, nokavētas algu izmaksas darbiniekiem, tiesas prāvas ar darba uzņēmējiem. Un tas nebija krīzes un tirgus apstākļu dēļ. Kuģu remonts joprojām ir ļoti pieprasīts bizness. Salīdzinājumā ar konkurentiem Polijā, Lietuvā un Igaunijā, Rīgas Kuģu būvētavai bija ievērojamas priekšrocības un labākas attīstības iespējas. Kad «BLRT Grupp» īpašnieks, igauņu uzņēmējs Fjodors Bermans, uzzināja, ka viņa galvenais konkurents pats zaudē savas pozīcijas, viņš nespēja noticēt savām ausīm. Viņa uzņēmums veiksmīgi pārņēma Latvijas tirgus daļu. Uz Baltijas kuģu būvētavas bāzes izveidotā «BLRT Grupp» strauji paplašinājās, saņēma jaunus pasūtījumus un iegādājās Somijas kuģu būvētavu Tartu. Šim uzņēmumam tiek pārdots arī lielākais Rīgas Kuģu būvētavas peldošais doks, un drīz to pārcels uz citu Bermana rūpnīcu Klaipēdā. Viņi jau apsver nopirkt divus pārējos peldošos dokus, kas ir pēdējais nozīmīgais uzņēmuma vērtīgais aprīkojums, pēc kura zaudēšanas kuģu remonts jau būs neiespējams.

Pašlaik rūpnīca atrodas tiesiskās aizsardzības procesā. Šis statuss ļauj uzņēmumam uz kādu laiku nemaksāt parādus, pārtraukt zaudējumu piedziņu, lai atjaunotu maksātspēju, atdzīvinātu ražošanu. Taču mēs jau redzējām, kā viss tiek «atjaunots». Faktiski saimnieks saņēma rājienu par sava uzņēmuma izlaupīšanu. Jāpiebilst, ka šai lomai vislabāk der Vasilija Meļņika meita, kura šobrīd visu pārvalda, ar savu acīmredzamo nekompetenci, kā arī ar «izsmalcinātām» manierēm. Protams, tas nav tikai viena īpašnieka darbs.

Lai realizētu tik svarīgas nozares iznīcināšanu, proti, bija nepieciešama vairāku valsts iestāžu nolaidība un pat piekrišana. Šis precedents labi iekļaujas valdošo spēku ekonomiskajā politikā. Kuģu būvēšana vienkārši sekoja cukura rūpniecībai, metalurģijai, zvejniecībai, tranzītam un citām reālās ekonomikas nozarēm. Latviešu kolektīvais kapitālists, kurš sagrāba un nostiprināja savu varu caur privatizāciju, valsts īpašuma atsavināšanu un iznīcināšanu nacionālisma vārdā, nebija spējīgs izstrādāt jaunu valsts attīstības projektu. Viens pēc otra mirst sapņi par «Latvijas Nokia analoga» izveidi, «Eiropas līmeņa labklājību» ar augstas kvalitātes produktiem, ekonomisko stabilitāti un, visbeidzot, «īstu» neatkarību, par kuru Atmodas laika lakstīgalas tik daudz bija stāstījušas.

Par kuģu remonta rūpnīcas vēstures detaļām var izlasīt mūsu iepriekš publicētajā rakstā «Rīgas kuģu būvētava grimst».