Ņemot vērā,

1. ka uz doto brīdi pastāvošās Latvijas partijas īpaši spilgti parāda savu būtību savās priekšvēlēšanu programmās;
2. ka LSF uzdevums ir identificēt Latvijas partiju šķiru raksturu un atbilstoši rezultātam savu attieksmi pret tām;
3. ka LSF apzinās nepieciešamību atmaskot buržuāzisko partiju reakcionāro būtību un līdz ar to nepieciešamību atbalstīt konstruktīvo opozīciju un vispārdemokrātisko kustību, —

Sapulce atzīst:

1. ka uz doto brīdi buržuāziskā valdība Latvijā ir pilnībā atrauta no sabiedrības, nostājusies tai pāri un izpilda buržuāzijas un starptautisko korporāciju intereses;
2. ka neviena no esošajām partijām parlamentā, kā arī uz to pretendējušās neatspoguļo strādnieku šķiras un visu darbaļaužu kopumā pamatintereses;
3. ka neviena no partijām nav spējīga izvirzīt saskaņotu un integrētu programmu Latvijas ekonomikas attīstībai, apmierinoties ar populistiskiem solījumiem un vispārējiem vārdiem, veicinot projektus, kuri ir izdevīgi Eiropas Savienības birokrātijai un vietējiem oligarhiem un ir kaitīgi Latvijas ekonomikai;
4. ka pat partijas, kuras pozicionē sevi ka sociāldemokrātiskas, tikai izmanto sociāldemokrātisku retoriku, bet patiesībā īsteno politiku pret darbaļaužu tiesībām un interesēm un aizsargā darba devēju intereses;
5. ka reakcionāri nacionālistiskas partijas skaidri un atklāti, un vairums pārējo vairāk vai mazāk maskētā formā, iestājas par strādnieku šķiru un visu sabiedrības sašķelšanu pēc nacionālas pazīmes un provocē etnisku naidu sabiedrībā un starptautisku spriedzi.

Sapulce konstantē:

1. ka neatkarībā no tā, kuras partijas ieies 13. Latvijas Saeimā un kādas koalīcijas tās izveidos, darbaļaužu patiesās intereses tajā nebūs pārstāvētas;
2. ka Latvijā līdz ar jaunas valdības izveidošanu objektīvi nebūs pamata uz pozitīvām izmaiņām esošajām stabilām negatīvajām tendencēm ekonomikā un vairums iedzīvotāju sociālā stāvokļa grimšanā, iedzīvotāju depopulācijā un vispārējā sabiedrības degradācijā;
3. ka, lai novērstu šīs tendences, darbaļaudim Latvijā ir nepieciešams izveidot neatkarīgas no valdības un darba devējiem arodbiedrības un citas sabiedriskas apvienības, izpētīt savu cienīgo priekšteču šķiru cīņas pieredzi un apvienoties strādnieku šķiras partijā, kura ieņems avangarda pozīcijas un īstenos pāreju uz taisnīgu sabiedrisko iekārtu;
4. ka neviena no esošajām buržuāziskām un sīkburžuāziskām partijām nav pelnījusi pilnīgu atbalstu;
5. ka tomēr partiju programmu atsevišķus vispārdemokrātiskus punktus ir vērts uztvert pozitīvi, kaut arī ir jāņem vērā to pretrunīgums un piespiedu raksturs;
6. ka cīņa par nacionālo vienlīdzību ir arī demokrātiska, tomēr netiek vesta no proletāriskā internacionālisma pozīcijām, bet gan kā atbilde sīkburžuāziskajam nacionālismam, tāda cīņa nevar dot stingru un pozitīvu rezultātu.

Rezolūcija ir LSF Koordinatoru Padomes apstiprināta 2018. gada 17. septembrī.