1535. gadā 6. jūlijā tika sodīts ar nāvi Tomass Mors, angļu rakstnieks un humānists.
Humānisma un utopiskā sociālisma ideju rašanas vēsture Anglijā sastāda visspilgtāko Renesanses kultūras lappusi. Jauns, humānistisks dzīves uzskats, kas izveidojās šajā laikmetā, bija saistīts ar būtiskām sociāli-politiskām Eiropas izmaiņām 15.—16. gs. — jauno, kapitālistisko attiecību un jaunās šķiras — buržuāzijas, rašanu. Humānisms kļuva par pirmo buržuāziskās izglītošanas formu. Par centrālo humānisma kustības figūru Anglijā pirmā 16. gadsimta trešdaļā kļuva Tomass Mors, Džona Koleta sekotājs un Erasma līdzgaitnieks. Bet renesanses humānisms bija pārejoša laikmeta ideoloģija — no feodālisma līdz kapitālismam. Tāpēc šajā stāvoklī humānisti varēja izteikt vēl radikālākās sabiedrības domu kūstības, piemēram, utopisko sociālismu, kā tas notika Anglijā ar Tomasu Moru.
Liels utopiskā sociālisma vēstures sasniegums ir viņa vienlīdzības pieprasījumu pasludināšanā, kura jau nebija ierobežota politisko tiesību jomā, bet attiecās uz katras atsevišķas personības sabiedrisko stāvokli. Tieši par tādu vienlīdzību sapņoja Tomass Mors, pierādot ne tikai šķiru privilēģiju, bet arī šķiru atšķirību iznīcināšanas nepieciešamību. Šķiru atcelšanas pieprasījums ir ļoti svarīgs Tomasa Mora sasniegums, kurš izdala viņu no humānistu-domātāju vides. Ar to sākās jauns sabiedrības domu virziens — utopiskais sociālisms.
