Kas ir nepieciešams ērtai un mierīgai dzīvei? Jumts virs galvas, stabili ienākumi, aizsegta aizmugure ārkārtas gadījumā, līdzekļi jūsu iecienītākajam vaļaspriekam — neatkarīgi no tā, vai tas ir darbs ar koku, elektroniku vai automašīnas vadīšana pa mežu. Veidojas ilūzija, ka tas nekādā veidā nav saistīts ar politiku vai šķīru cīņu. Jebkuri ekonomiskie satricinājumi ir nejauši un notiek tikai pašreizējās (buržuāziskās) valdības nolaidības dēļ, un tādas ziņas kā «bagātie kļūst bagāti, nabadzīgie kļūst nabadzīgie» ir tikai bagāto un pašu nabadzīgo personu nopelns un vaina.
Tomēr kā strādnieks var kļūt bagātāks, ja lielākā daļa viņa nopelnīto tiek novirzīta pamatvajadzībām: mājokļiem, pārtikai, apģērbam, zālēm un izglītībai? Lai kaut ko «nopelnītu», jums kaut kas jāiegulda, bet jūsu ieguldījumiem nekas nepaliek — un iznāk apburtais nabadzības loks, no kura grūti iznākt ārā vienatnē.
Iedomājieties sabiedrības bagātību kā abstraktos 100%. Mēs ņemam vērā pasaules ekonomikas izaugsmes līmeni 3,3%. Tajā pašā laikā Oxfam 1 norāda, ka miljardieru kopskaits kopš 2010. gada ir pieaudzis ar ātrumu 13% gadā, bet strādnieku algas — tikai par 2% gadā. Un tagad proporcionāli iedomāsimies šo divu sabiedrības slāņu bagātību — ir acīmredzams, ka bagātības sadalīšana arvien vairāk tiecas bagātnieku pusei, un «slīdnis» arvien vairāk un vairāk sliecas uz strādniekiem.
Darba ņēmēju nabadzība ir neizbēgams, objektīvs process, kam nav nekā kopīga ar mūsu vēlmi vai nevēlēšanos par to runāt vai domāt. Bet sabiedrība kļūst bagātāka, un darba ņēmēju skaits ir pat 2% gadā — kur ir strādājošo nabadzība?
Fakts ir tāds, ka saskaņā ar Starptautiska Valūtas Fonda datiem 2 vidējā globālā inflācija ir 3,6%. Kopumā sanāk, ka līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi darba ļaudis katru gadu kopā ar inflāciju zaudē vairāk nekā 1,6% no reālās algas gadā. Bagātie, gluži pretēji, katru gadu kļūst bagātāki par aptuveni 9,4%, kas ir par 6,1% ātrāk par ekonomikas izaugsmes tempu.
Mēs saprotam, ka šie aprēķini dažādojas atkarībā no reģiona, jo inflācija Eiropā svārstās ap 2,5% un Krievijā aptuveni ap 4,5%, bet alga naudas izteiksmē atšķiras. Būtība paliek nemainīga — kapitāla īpašnieki kļūst bagātāki ātrāk nekā ekonomikas kopējais augums — gan procentos, gan absolūtos skaitļos, kas norāda uz to, ka viņi kļūst bagātāki uz mūsu, darba ļaužu, rēķina.
