Pirms pāris dienām Latvijas Zaļā partija atklāti uzrunāja prezidentu Egīlu Levitu, pārmetot, ka viņš esot bezgalīgi tāls no tautas. Zaļie aicināja viņu «izlīst no alas un saprast», ka vairākums iedzīvotāju ir nabadzīgi.

Un kam ir domāta šī pasāža? Droši vien tiem, kas tic, ka «tautas prezidentam» ir jānolaižas līdz saviem pavalstniekiem, dāvinot tiem taisnīgumu.

Vai Jūs tiešām domājat, ka valdošā šķira un tās kalpi — buržuāzisko partiju deputāti, nezina, kā Latvijā dzīvo strādājošā tauta? Protams, zina! Taču tieši uz strādnieku šķiras rēķina kapitālisti kļūst bagātāki. Mūsu nabadzība ir viņu bagātības garantija. Kapitālisma attīstība vienmēr is saistīta ar to, ka milzīga daļa iedzīvotāju kļūst nabadzīgāka, bet otrā daļa bagātāka. Peļņa taču ir algotā strādnieka neapmaksātais darbs. Visa ekonomika kopš 1991. gada ir bijusi domāta mazākumam, kurš kļūst bagātāks uz vairākuma rēķina, ekspluatējot to.

Apgalvojumiem par to, ka prezidentam un deputātiem jābūt tuvāk tautai, nav ne mazākās vērtības! Darbaļaudis nav savas valsts īpašnieki, par spīti lāpu gājieniem un pārējiem «atribūtiem».