Mediji ziņo: «Rudenī aptuveni miljons latviešu var kļūt maksātnespējīgi.» Šī ir brīnišķīgā valdības prettautiskās politikas ilustrācija. Citu, vēl maigāku izteicienu par to, kas notiek Latvijā, mums nav. Bet gribam atgādināt, ka viss tas ir sācies nevis vakar vai aizvakar, bet kapitālisma restaurācijas brīdī, atteikšanās no progresīvās valsts celšanas un atgriešanās atpakaļ — ekspluatācijas un nevienlīdzības pasaulē — brīdī.

Miljons ir vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuras populācija ir 1,8 miljoni cilvēku! Bet, spriežot pēc visa, valdošai šķirai galīgā iedzīvotāju grimšana nabadzībā pagaidām nav nekāda problēma. Viņi cer, ka Eiropa un ASV palīdzēs, cer, ka saņems jaunus vairāku miljonu lielus parādus. Bet arī Rietumu saimniekiem darbi neiet gluži labi — kritiskajās situācijās viņiem «savs krekls būs tuvāk ādai» (atcerēsimies vismaz situāciju ar epidēmiju). Uz ko cerēt darbaļaudīm šajos grūtajos laikos?

Inflācija Latvijā sasniedza 16,9% gadā, Baltijas valstis pēc šī rādītāja ir līderi starp ES valstīm. Vēl klāt pie tā, ka ES mēs esam visnabadzīgākie, ja neteikt ubagi, mūs apkrāpj ar inflāciju. Jo inflācija ir cenas pieaugums uz visām precēm, izņemot preci darbaspēks. Un kā vienmēr visi eksperti un valdība rausta ar pleciem un saka, ka pārvarēt inflāciju ir neiespējami, ka jāliekas mierā un jāmaksā klusēdami.

Ko darīs cilvēki?

Viena no Latvijas bankām veica aptauju, kura parādīja, ka 44% iedzīvotāju ir gatavi taupīt visu, ko drīkst un ko nedrīkst, lai pārdzīvotu apkures sezonu. Viņi ir gatavi meklēt otro darbu vai piestrādāt, lai vienkārši izdzīvot šajos grūtajos laikos. Gribētos pajautāt: kāpēc tā pēkšņi ir? Buržuāzija mūs patiešām žmiedz ar cenām, liek mums strādāt vairāk stundu, lai tikai nepazaudētu savu peļņu! Bet mēs, darbaļaudis, ko mēs saņemam no tā? Vai mēs esam gatavi smagi strādāt 12-14 stundas, lai savilktu galus kopā, vai mēs esam gatavi ēst mazāk kvalitatīvo produktu, atteikties no atpūtas, medicīniskās aprūpes, atņemt saviem bērniem pavadīto ģimenes lokā laiku?

Lai buržuāzija atdara maku un sāk kompensēt cenu pieaugumu. Kā? — palielinot algas! Darbaļaudis pavisam nepiedalās kapitālistiskajos «strīdos», bet ir spiesti nest uz sevis tirgus un sankciju karu nastu. Šim netaisnīgumam jādara gals! Apvienojieties arodbiedrībās un pieprasiet algas pieaugumu dzīves līmeņa paaugstināšanai.