Nesen medijos tika publicēti Latvijas gāzes valsts vadītāju ienākumi (nosaukt tādas summas par algām ļoti grūti). Cik daudz sašutuma komentāru parādījās zem šī raksta! Dīvaini, var padomāt, ka tautai tas kļuva par atklājumu. Valsts ierēdņu nodokļu deklarācijas ir pieejamas brīvā piekļuvē — lasiet un pētiet! Un varat atklāt sev daudz pārsteidzošu lietu.

Kapitālisms, kuru vairākums no mums cenšas reanimēt 30 gadus, vispār nav par vienlīdzību un apvienošanos, bet gan par noslāņošanos, ne tikai sociālo, bet arī ekonomisko. Noslāņošanās notiek gan jebkurā kapitālistiskajā valstī, gan visā kapitālistiskajā pasaulē kopumā: bagātais mazākums un nabadzīgais vairākums, imperiālistiskais centrs un perifērija, kuru aplaupa.

Tātad salīdziniet, piemēram, Latvijas pasta vadītāja un pasta nodaļu darbinieku algas, airBaltic vadītāja un lidostas darbinieku algas. Ministru prezidents un prezidents «pēkšņi» kļuva bagāti savos amatos, bet deputāti pēc pilnvaras izbeigšanās iesaistās uzņēmējdarbībā? Nevajag brīnīties, tas taču dabiski piemīt buržuāziskai demokrātijai, kura ir tikai kapitālistu diktatūras forma.

Kārtējais eksperts pēkšņi pamanīja, ka radās tā sauktie «produkti nabadzīgajiem» un ekonomiskais pārrāvums starp Latvijas iedzīvotāju slāņiem kļūst lielāks. Atkal nav nekāda pārsteiguma — tā ir likumsakarība. Produkti nabadzīgajiem, rajoni nabadzīgajiem, skolas un slimnīcas nabadzīgajiem — «attīstītā kapitālisma» realitāte, par kuru 1980. gadu beigās mums aizmirsa pastāstīt.

Miljardieris Rejs Dalio (kurš prognozēja pasaules ekonomisko krīzi 2018. gadā), sola revolūcijas un pilsoņu karus, jo kapitālisms arvien vairāk pastiprina nevienlīdzību pasaulē. «Kapitālismam jāiziet pāri struktūrālām pārveidošanām, lai kā efektīvai ekonomiskai sistēmai sāktu nodrošināt labklājību vairākumam cilvēku… Vēsture, kuru jūs Krievijā labi atceraties, atgādina to, kas šobrīd notiek daudzās citās valstīs.»

Dabiska un zinātniski pareiza kapitālisma pārveidošanās būs tā pāriešana nākamajā sabiedriski ekonomiskā formācijā, kura iznīcinās sabiedrības sadalīšanos šķirās un pēc tām arī jebkuras šķiru atšķirību paliekas, nodrošinās pilnu materiālo labklājību un brīvu vispusīgu attīstīšanos katram sabiedrības loceklim.