Aplūkosim konkrētajā piemērā tipisku kļūdu, ko pieļauj godprātīgi, bet savu interešu aizstāvēšanai nenoskaņoti strādnieki. LSF šo stāstu pauda Jurijs —viena Latvijas uzņēmuma darbinieks. 1
Konflikta būtība
Neliela privātā kompānija SIA «Steel Master», kuras vienīgais valdes loceklis bija Kristaps Puisitis, regulāri aizturēja algu saviem darbiniekiem. Parāds auga. Darbinieki, kuri centās pieprasīt parāda dzēšanu, tika atstādināti no darba, tomēr netika atlaisti, bet tiem vienalga nemaksāja par vairākiem mēnešiem ieturēto algu.
Darbinieku rīcība
Vēršanās darba inspekcijā nedeva nekādu rezultātu. Padomājot, uzņēmuma darbinieki pēc savstarpējas pušu vienošanās nolēma atlaisties, viņiem tika dots solījums izmaksāt algas parādus 2019. gada septembrī. Darbinieki aizgāja, bet solījums netika izpildīts. 2020. gada martā pret uzņēmumu tika uzsākts administratīvais process par maksātnespēju. «Protams, ne par kādu algas parāda izmaksu vairs runa neiet. Saimnieks vienkārši atteicās runāt par šo tēmu», — ziņoja Jurijs, — «kaut arī viņš turpina uzņēmējdarbību, tagad fiktīvi pieņemot darbā darbiniekus pašnodarbināto statusā».
Kādas darbinieku kļūdas mēs redzam?
Kļūda Nr. 1. Uzticība firmas īpašnieka vārdiem.
Tā ir viena no visizplatītākajām algoto strādnieku kļūdām.
Kapitālistiskās ražošanas mērķis ir peļņa. Ja šo peļņu var iegūt, maldinot strādniekus, kapitālists nepalaidīs garām šo iespēju. Tāpēc, lai nepakristu uz ēsmu, strādniekam vienmēr ir jārēķinās ar to, ka kapitālists melo.
Kļūda Nr. 2. Atlaišanās no darba pēc paša vēlēšanās vai savstarpējās pušu vienošanās.
Šis solis pasliktina darbinieka stāvokli, dod «trumpi» krāpnieciskā saimnieka rokās. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Ārkārtējā gadījumā darbiniekam savstarpējās vienošanās noteikumos ir jāieraksta, cik daudz darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam un kādā termiņā, kā arī jānosaka soda naudu maksājuma kavēšanās gadījumā.
Kļūda Nr. 3. Pārmērīga uzticība darba inspekcijai.
Vērsties tajā ir nepieciešams, bet nav jāaprobežojas tikai ar šo rīcību. Darba inspekcija ir viens no buržuāziskā valsts aparāta departamentiem. Attiecīgi tās mērķis ir kalpot buržuāzijas interesēm, nevis palīdzēt algotiem strādniekiem. Tāpēc tā simpatizēs nevis strādniekam, bet gan viņa īpašniekam. Pat konstatējot acīmredzamus pārkāpumus, inspekcija centīsies vienoties ar uzņēmuma administrāciju, ies tai pretī, ticēs tās apliecinājumiem un solījumiem, dos atlikšanas, netraucēs lietas ievilkšanai.
Kādas darbības būtu pareizas?
1. Iesniegt pieteikumu tiesā. Latvijas likumi paredz, ka, ja algas kavējuma summa nepārsniedz 3500 eiro, tiesa notiek paātrinātā, rakstveida procesā, pat bez pušu izsaukšanas tiesā. Gadījumā, kad darbiniekam ir visi dokumenti, tiek garantēts pozitīvs lēmums par algas piedzīšanu no īpašnieka darbinieka labā. Tiesas lēmums tiek nodots tiesu izpildītājiem, un tad īpašnieks no tā neizkļūs. Iesniedzot prasību par neizmaksāto algu tiesā, valsts nodeva netiek iekasēta, tiek apmaksāti tikai jurista pakalpojumi, kurus var ierakstīt arī prasības pieteikumā.
2. Sarežģītāks, bet uzticamāks variants — pašorganizēšanās. Iestāties arodbiedrībā, pie tam ne «dzeltenajā», bet gan kaujinieciskajā, kas aizstāvēs nevis īpašnieku, bet strādnieku intereses. Likums ļauj izveidot savu arodbiedrību, kā arī tā saukto «uzņēmuma arodbiedrību», kuras izveidošanai var pietikt ar pieciem cilvēkiem. Tas ir nopietns darbs, kuram jāgatavojas: un, pirmkārt, jāatlasa un jāaģitē cīņas biedri, kuri ir gatavi nepakļauties nekaunīgajam buržuāzim, bet gan cīnīties par savām interesēm. Atcerieties, ka vienatnē jūs nevarat tikt galā ar bagāto, negodīgo un alkatīgo ekspluatatoru. Tikai vienotībā ir mūsu spēks!
Ja jums ir nepieciešama konsultācija vai padoms par kaujinieciskas arodbiedrības izvēli, dokumentu sagatavošanu arodbiedrības reģistrēšanai vai prasības pieteikumu tiesā, sazinieties ar Latvijas Strādnieku fronti.
Piemēram, pa e-pastu [email protected]
