Mūsu valsts iedzīvotāji jau sen un pastāvīgi piedzīvo lielo kapitālistu cenu kāpumu. Mūs brīdina, ka tas pat tuvu nav gals. Bet viss būtu kārtībā, ja algas «augtu tā, kā mēs vēlētos», bet diemžēl tas tā nav. Ko tad mums saka par elektroenerģijas cenu kāpumu valdošās šķiras algotie menedžeri — valdība?

«Enerģijas cenas aug visā Eiropā, un ministrijai nav iespēju novērst cenu kāpumu …» un tad: «Latvijai ir pietiekami daudz resursu elektroenerģijas ražošanai… Nav pamata uztraukties par resursu trūkumu vai iespējamo krīzes situāciju.»

Kāds pavērsiens! Elektroenerģijas ražošanai Latvijā resursu ir pietiekami, bet mēs tik un tā celsim cenas. Buržuāzija vienkārši nevar tās nepacelt. Latvijai tika piešķirta vieta tirgus ekonomiskajā sistēmā, un šī vieta ir valsts, kas tiek aplaupīta un ir atkarīga no lielākās valstu daļas. Rozā sapņus par «skandināvu laimi» var aizmirst vai atstāt priekšvēlēšanu laikam deputātiem.

Vai valsts var kontrolēt elektroenerģijas, gāzes, mājokļa un komunālo pakalpojumu, pārtikas cenas? Bez šaubām, jā, jo valsts ir vardarbības un piespiešanas aparāts, bet valdošās šķiras rokās! Pavisam nesen pastāvēja valsts, kurā cenas netika paaugstinātas, bet sistemātiski pazeminātas, un visi mēģinājumi pārkāpt šos noteikumus tika sodīti. Tiesa, atšķirība ir tāda, ka valdošā šķira šādā valstī nebija buržuāzija…

Gan ārvalstu, gan vietējiem biznesiem ir nepieciešama peļņa par katru cenu. Tāpēc tie paaugstina cenas visam, kas pa rokai, sākot no pārtikas un beidzot ar elektrību. Darba ļaudis tam var kaut ko pretstatīt, tikai strādājot kopā. Piemēram, Darba likuma aprakstīto kolektīvo darbību ietvaros.

Ja jūs neinteresējaties par politiku, tad tā noteikti interesējas par jums. Caur nenoteiktību par savu nākotni, caur cenu paaugstināšanu, caur bailēm pazaudēt darbu un mājas. Sāciet interesēties jau tūlīt un neļaujiet buržuāzijai sevi krāpt!

Ideja, kas pārņēmusi masas, kļūst par materiālo spēku.