Vēlreiz gribētos atgādināt, ka kapitālisms ir tāds preču ražošanas posms, kurā darbaspēks kļūst par preci. Kapitālisma mērķis ir peļņas gūšana. Ikvienam tas ir jāsaprot, pretējā gadījumā var izveidoties kaitīgas ilūzijas un cerības par sabiedriski ekonomisko formāciju, kurā mēs dzīvojam.
Algots strādnieks pārdod savu darbspēju ražošanas līdzekļu īpašniekam. Objektīvā strādnieka interese ir saņemt vairāk par savu darbu, bet kapitālista — samaksāt par strādnieka darbu pēc iespējas mazāk. Tā ir kapitālisma pamata pretruna. Protams, starp kapitālistiem ir sava cīņa, konkurence, bet kopumā viņi darbojas kā kolektīvais monopolists, jo neviens nenopirks tavu darbspēju viņu vietā,un tu būsi spiests nomirt no bada. Pateicoties šādām darbībām, kā arī politiķiem, kuri realizē viņu gribu, mazākums pārvalda vairākumu. Un tas notiek ne tikai Latvijā, bet visās kapitālistiskajās («demokrātiskajās», kā tās visbiežāk tiek sauktas, lai nebiedētu miespilsoņus) valstīs.
Kā strādnieki var pretoties šādam spēkam?
Izveidot arodbiedrības, kā tādus pašus monopolus, bet uz darbaspēku. Jo neizmantojot cilvēku darbaspēku, nav iespējams iegūt virsvērtību un peļņu — to, ko cenšas sasniegt katrs kapitālists. Tādējādi, izveidojot šādu monopolu, ir iespējams veiksmīgi pretoties darba devējiem. Arodbiedrību cīņa notiek visā pasaulē. Un pat tādās šķietami pārtikušās valstīs kā Francijā, Vācijā, Somijā, Spānijā tiek rīkoti algoto darbinieku streiki. Ko spriest par valstīm ar lētu darbaspēku, kur ekspluatācijas pakāpe ir daudz augstāka!
Pēc mūsu valsts piemēra mēs redzam, ka no darba zaudēšanas krīzes dēļ no krāpnieku politiskajām ambīcijām, neviens nev būt pasargāts, vai tas būtu valsts uzņēmums vai privātais kapitāls. Kapitāls meklēs vismazākās pretestības un lielākās peļņas ceļus, jo tāda ir tā būtība. Pensijas vecuma un darba nedēļas palielināšana, algas un bezdarbnieka pabalstu pazemināšana — tie visi ir veidi, kā palielināt peļņu. Bez organizētas pretestības šo «zvēru» nevar uzvarēt. Bet vai Latvijas tautai pietiks spēka uzmest «uzpurni» uz kapitālu un nosūtīt to vēstures atkritumu tvertnē, kur ir tā īstā vieta?
Vai varbūt es esmu čīkstētājs, un mūsu valsts iedzīvotāji bauda brīvības un demokrātijas garu un dzīvo tik labi, kā nekad agrāk?
Apzinīgs strādnieks
