Īsumā: jā.
Sīkāk:
Visi ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumi ir valstīm-dalībniecēm saistoši. Tas ir skaidri teikts trijos precedentos:
- § 5.3 of the Decision of the UN Human Rights Committee in case Bradshaw v. Barbados, no. 489/1992, [lasīt]
- §§ 5 and 6 of the Concluding Observations no. CCPR/C/LBN/CO/3, [lasīt]
- §§ 5 and 6 of the Concluding Observations no. CCPR/C/LTU/CO/4. [lasīt]
Šajos precedentos izskaidrots, ka visi Komitejas lēmumi nav rekomendācijas, tie ir juridiski saistoši, jebkurai valstij-Pakta dalībniecei tie ir obligāti jāpilda. Tas nav «rekomendēts», «labā ticībā», tas ir obligāti.
Bradshaw v. Barbados, no. 489/1992
Komitejas lēmumā Bredšova pret Barbadosu lietā (№ 489/1992) § 5.3 ir teikts:
«…Tomēr Valsts-dalībniece uzņēmās juridisko pienākumu obligāti nodrošināt Pakta normu darbīgumu. Šajā sakarā Valstij-dalībniecei ir obligāti jāveic atbilstoši pasākumi, lai Komitejas Apsvērumiem par Pakta skaidrošanu un pielietošanu konkrētajos gadījumos, kas veidojas saskaņā ar Fakultatīvo protokolu, piedotu juridisko spēku.» 1
Oriģināls angļu valodā:
«…The State party has nevertheless accepted the legal obligation to make the provisions of the Covenant effective. To this extent, it is an obligation for the State party to adopt appropriate measures to give legal effect to the Views of the Committee as to the interpretation and application of the Covenant in particular cases arising under the Optional Protocol.» 2
Turpretim dažas Latvijas oficiālās amatpersonas apgalvo, ka ANO Komiteja neesot tiesa, tās spriedumi neesot valstij juridiski saistoši un novērst atklātos trūkumus Latvija varot tikai «labā ticībā».
Taču kā redzams no skaidrojumiem Komitejas lēmumā Bredšova pret Barbadosu lietā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā Fakultatīvā protokola ratifikācija nozīmē, ka valsts-dalībniece uzņēmās atbildību pildīt ANO Komitejas lēmumus.
Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas pakts, kas balstīts uz Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas. Latvijas Republika Paktu ratificēja 1992. gadā, taču tā Fakultatīvo protokolu — 1994. gadā. Fakultatīvais protokols paredz procedūru, kādā notiek ziņojumu par valstu-dalībnieču veiktajiem Pakta pārkāpumiem izskatīšana.
29. augustā Latvijas ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte LETA aģentūrai paziņoja, ka, ņemot vērā to, ka Komiteja lēmumu pieņema un Latvijai paziņoja tikai pēc pilnās pieminekļa demontāžas, tas vairs neesot izpildāms. Taču ANO Komitejas lēmumā, uz kuru atsaucās Eglītes kundze, ir prasība nodrošināt jau demontēto pieminekļa fragmentu saglabāšanu.
No tā izriet arī tas, ka valstij ir jānodrošina, lai stēla Uzvaras Parkā (skulptūru ansambļa centrālā figūra) turpinātu atrasties tur, kur tā nokritusi 25. augustā, līdz Komiteja pieņems galīgo lēmumu par šo jautājumu.
Atbilstoša Komitejas lēmuma vietā ir rakstīts:
«Pagaidu pasākumi
Saskaņā ar 94. punktu Komitejas procedūras noteikumos valstij-dalībniecei arī nosūtīta prasība [is requested] atturēties no pieminekļu, kas ir šī ziņojuma priekšmets, demontāžas un nodrošināt jau demontēto pieminekļu daļu saglabāšanu, kamēr Komiteja izskata ziņojumu…»
Oriģināls angļu valodā:
«Interim Measures
Under rule 94 of the Committee’s rules of procedure, the State party has also been requested to refrain from dismantling the monuments which are the object of this communication and to ensure the conservation of the pieces of the monuments which have already been dismantled while the communication is under consideration by the Committee…»
Jurista skaidrojums
Sorbonnas profesors Stanislovas Tomass, augstākās klases starptautiskais jurists, jautājumu par Komitejas lēmumu obligātību komentēja šādi:
«Vai ANO Cilvēktiesību komiteja ir institūcija, kas izdod saistošus lēmumus?
Jā. Tas ir acīmredzams. Pēc Bradshaw v. Barbados incidenta pazūd visi jautājumi, vai Komitejas lēmumi ir vai nav saistoši. Jā, tie ir saistoši. Tie, kas saka, ka tie ir mazāk saistoši, nekā par šo precedentu, ir cilvēki, kuri ļoti daudz ko nelasīja… Grūti uzskaitīt visu, ko viņi nav lasījuši. 3
Jūs pareizi sapratāt, Latvija parakstīja Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, parakstīja un ratificēja Fakultatīvo protokolu. Ja parakstīja un ratificēja, visi komitejas lēmumi tai ir saistoši. Viss, liekam punktu. Tiem, kuri nesaprot, ka šie lēmumi ir saistoši, ANO izveidoja precedentus:
- § 5.3 of the Decision of the UN Human Rights Committee in case Bradshaw v. Barbados, no. 489/1992
kā arī ANO Noslēguma novērumi:
- §§ 5 and 6 of the Concluding Observations no. CCPR/C/LBN/CO/3 (sk. zemāk),
- §§ 5 and 6 of the Concluding Observations no. CCPR/C/LTU/CO/4 (sk. zemāk).
Šajos dokumentos rakstīts, ka, ja jūs parakstījāt un ratificējāt līgumu, tas jums ir saistošs. Pamēģiniet paņemt kredītu, parakstīt līgumu ar banku un vēlāk pateikt: „Tā ir rekomendācija, ka man vajadzētu bankai atdot naudu.“ Tas ir absolūti viens un tas pats, tikai tur ir cilvēks un banka, bet šeit līgumu paraksta valsts ar ANO. Ja cilvēks vēl var pateikt: „Es nesapratu, ko es ar banku parakstīju, jo esmu muļķis“, viņam pat dažreiz var noticēt, taču valdība… kā tā izskatās, kad ir parakstījusi līgumu, bet vēlāk saka: „Mēs nesapratām, ko parakstījām.“ 4
Ir tāds gan Lietuvā, gan Latvijā: masu saziņas līdzekļi paņēma vienu skata punktu — valsts skata punktu — un to pārstāv, it kā valdība būtu kāds objektīvais mehānisms. Valsts absolūti nav objektībs mehānisms, tāpēc arī cilvēki ar to tiesājas. Tāpēc, ka tā nav objektība. Proti, valsts ir atbildētāja, bet prese balstās tikai uz tā, ko saka oficiālās amatpersonas, tādas kā D. Eglīte.»
The Concluding Observations no. CCPR/C/LBN/CO/3 5
§ 6 no sadaļas C. «Pamata jautājumi, kas izraisa satraukumu, un rekomendācijas» Noslēguma novērumos № CCPR/C/LBN/CO/3 zem virsraksta «Pakta pielietošana iekšējās tiesībās» saka:
6. Valstij-dalībniecei ir jānodrošina pilns Pakta juridiskais spēks savā nacionālajā likumdošanā, kā arī jānodrošina, lai iekšējie likumi tiktu skaidroti un pielietoti saskaņā ar tās pienākumiem pēc Pakta. Turklāt, tai ir jāpieliek papildus spēki, lai paaugstinātu izpratnes līmeni par Paktu tiesniešiem, prokuroriem, tiesas institūcijām un advokātiem. Turklāt Komiteja atkārto savu rekomendāciju (sk CCPR/C/79/Add.78, 29. punkts) par to, lai valsts-dalībniece izskatītu iespēju ratificēt pirmo Pakta Fakultatīvo protokolu vai pievienoties tam.
The Concluding Observations no. CCPR/C/LTU/CO/4 6
§§ 5 un 6 Noslēguma novērojumos № CCPR/C/LTU/CO/4 zem virsraksta «Pakta un tā Fakultatīvā protokola pielietošana» saka:
5. Komiteja ar apmierinatību atzīmē, ka tiesas iekšējo lietu izskatīšanā atsaucās uz Pakta normām. Tāpat Komiteja atzīmē valsts-dalībnieces sadarbību Komitejas lēmumu realizācijas procesos [Committee’s follow-up process] sakarā ar tās iepriekšējiem noslēguma novērojumiem, taču izsaka nožēlu par to, ka dažas no rekomendācijām netika izpildītas. Sveicot valsts-dalībnieces paziņojumu par to, ka realizācijas centieni turpinās, Komiteja ir ar procedūru [procedures in place] neesamību tās Apsvērumu realizācijai un ar tās Apsvērumu realizācijas lēniem tempiem ziņojumā № 2155/2012 (Paksas pret Lietuvu), kas pieņemts 2014. g. martā sakarā ar bijušā Prezidenta atstādīšanu no politiskā amata. Tāpat tā ir satraukta ar ziņojumiem par 2016. gada Konstitucionālās tiesas lēmumu un valsts amatpersonu paziņojumiem, kas apšauba Komitejas Apsvērumu juridisko vērtību (2. pants).
6. Valstij-dalībniecei ir jāveic instucionālie un likumdošanas pasākumi, lai nodrošinātu pilno Pakta aizsargāto tiesību īstenošanu iekšvalstiskajā tiesību sistēmā un Komitejas pieņemto noslēguma piezīmju un Apsvērumu pilno izpildīšanu ar mērķi garantēt cietušo tiesības uz efektīvo tiesību aizsardzības līdzekli Pakta pārkāpšanas gadījumā saskaņā ar Pakta 2. (2.) un (3.) pantiem. Tai jāaktivizē savi spēki sabiedrības, jūristu, prokuroru un tiesniešu informēšanā un izglītošanā par Paktu un tā Fakultatīvo protokolu.
Oriģināls angļu valodā:
5. The Committee notes with appreciation that courts have invoked the provisions of the Covenant while reviewing domestic cases. The Committee also notes the State party’s cooperation with the Committee’s follow-up process for its previous concluding observations, but regrets that some of those recommendations have not been implemented. While welcoming the State party’s representation that implementation efforts are ongoing, the Committee is concerned about the lack of procedures in place to implement its Views and at the slow pace of implementation of its Views in communication No. 2155/2012 (Paksas v. Lithuania), adopted in March 2014, regarding the disqualification from political office of the former President. It is also concerned at reports of a Constitutional Court ruling in 2016 and statements by government officials that question the legal value of the Views of the Committee (art. 2).
6. The State party should take all necessary institutional and legislative measures to ensure the full implementation of the rights protected by the Covenant in the domestic legal system and to ensure the full implementation of the concluding observations and Views adopted by the Committee so as to guarantee the right of victims to an effective remedy when there has been a violation of the Covenant, in accordance with article 2 (2) and (3) of the Covenant. It should intensify its efforts to inform and educate the public, lawyers, prosecutors and judges about the Covenant and its Optional Protocol.
Ir interesanti norādīt, ka ANO Komiteja pieņēma izskatīšanai ziņojumu (sūdzību) no piecām privātpersonām, kur Latvijas valsts ir atbildētāja. Taču mediji savās publikācijās min tikai vienu skata punktu — valsts oficiālo amatpersonu izteikumus. Iesniedzēju domas tiek vienkārši ignorētas, kas viennozīmīgi liecina par mediju neobjektivitāti.
